Viens no šova dalībniekiem, laika ziņu speciālists un raidījumu vadītājs Toms Bricis portālam lsm.lv pēc šova atklāja, kas viņu tajā pārsteidza, no kādas epizodes viņam ir kauns un ar ko viņš var lepoties.
Vai vari vienā teikumā raksturot šovu?
Ļoti ātrs, dinamisks, spilgts un tāds, kādu vajag jaunajā sezonā.
Kas visvairāk patika šovā?
Nu, pats šovs ir diezgan interesants, formāts un šova vadītāji ir ļoti labi. Man liels prieks par Dagmāru Leganti, kura sen nebija redzēta. Tieši tajā spēlē, kur piedalījos es, bija arī izcili atlasītas komandas. Bija Reinis un Valters, kas bija manā komandā, un pretiniekos bija Linda un Ineta, un arī Sandra no ziņām, kuras, kā saka, ar savu pieredzi paņēma diezgan labi.
Vai bija kaut kas, kas jūs ļoti pārsteidza šovā?
Mani pārsteidza tā ideja, ka visu laiku jādzied līdzi dziesmām, kas man patika, bet šova filmēšanas laikā jau īsti nevar dzirdēt, kā mēs dziedam, mēs tikai dziedam.
Tas ir līdzīgi kā kādās svinībās pie galda, kad visi ir iedzēruši alu un skaļi dzied.
Tad jau neviens nedzird, kā katrs dzied. Iespējams, ēterā tas izklausās pārsteidzoši, kā mēs dziedājām, jo tajā brīdī mēs to nedzirdējām. Nu, mūsu komandā gan bija, protams, Valters, kurš ir profesionāls mūziķis.
Vai bija kāda epizode, par kuru tagad ir kauns?
Mazliet varbūt jā… Man bija jāspēlē ksilofons. Protams, ka es biju diezgan satraucies tajā brīdī, man bija jānospēlē dziesma, bet maniem kolēģiem – jāatpazīst, kas tā par dziesmu. Tas man neizdevās vispār nemaz. Tās skaņas, kas iznāca ārā, kad es situ ksilofonu, bija diezgan… Nu, tas bija vēl trakāk nekā, kad mazam bērnam iedod paspēlēties ar ksilofonu.
Vai bija kāda epizode, par kuru ir liels lepnums?
Liels lepnums? Man šķiet, ka es biju labākais tajā brīdī, kad bija jāatpazīst dziesmu teksti, kurus šova vadītājs lasīja ačgārni no otras puses. Nezinu, kāpēc, bet dziesmu tekstus man izdevās atpazīt vairākas reizes pirmajam. Kāpēc tā – grūti pateikt, bet man tas izdevās.
Ko ir darīt vieglāk – pētīt laika apstākļus vai dziedāt?
Laika apstākļus [pētīt], viennozīmīgi! Kad es piedalījos „Lai top!”, es sapratu, ka dziedāt uz skatuves ir daudz, daudz, daudz, daudz grūtāk, jo pie ziņām, laika ziņām, protams, ir pierasts, tā ir tāda ikdiena. Tajā brīdī daudz ne par ko citu nedomā, vienkārši dari savu darbu, bet dziedāt ir grūti.
Dziedāt draugu lokā vai kaut kā tā, protams, nav grūti, bet tad, kad tas ir jādara ēterā vai uz skatuves jādzied solo, tad galvā ir visādas domas. Koncentrēties dziedāšanai ir ļoti, ļoti grūti, tad ir ārprātīgs satraukums, tāds, kāda man nav bijis…
Nu es neatceros, varbūt pirmajos ēteros, tikko sākot strādāt radio un televīzijā. Es tiešām neatceros, kad būtu tik ļoti satraucies. Stress milzīgs. Šoreiz gan nebija tik ļoti, jo nebija jādzied solo, tur tā dziedāšana viss tādā brīvākā gaisotnē. Dziedāt ēterā noteikti ir grūtāk, nekā sastādīt laika prognozi un pēc tam par to stāstīt.
