Pavasarī vimbas dodas uz savām nārsta vietām, tāpēc palu šovs „Lido zivis Kuldīgā” izvēršas par vērienīgu notikumu, kur zivis priecē gan ar acīm, gan sniedz baudu gardēžiem.
Notikumu daudz, tāpēc šoreiz vairāk uzmanības jāvelta kādam īpašam pasākumam – desmitajam Kurzemes stāstnieku festivālam „Ziv zup”. Šos pavasara svētkus Kuldīgā raksturo festivāla rīkotāja Ina Celitāne: „Šodien ir mūsu stāstnieku festivāla galvenā diena. Ja līdz šim esam bijuši bibliotēkā, skolās un vēl šur tur, tad tagad esam uz Ventas krasta. Te nu neko vairs noslēpt nevar. Te var būt tikai īsts un patiess „cilvēks”, kas zina, ko runā. Ventas krasts ir vieta, kur daba lien ārā pilnīgi atspērusies, un saulīte ripo zemes virsu, vimbas lēkā kā negudras. Kuldīgas brīnums un iemesls, kāpēc cilvēki te brauc, ir tas, ka daba ir līdzvērtīga vecpilsētas skaistumam. Pilsētiņa lien kā asni no zemes pļavās, raisa ārā vērtības – mājas tiek sakārtotas pēc sentēvu tikumiem un likumiem - solīti pa solītim. Šis skaistums, saskaņa – vēl vārds, skaidrojums, stāsts, atmiņa un teika - tas rada šo fenomenu.”
Lai saprastu, kur atklājas šis Kuldīgas fenomens, ko vārdos līdz galam nevar izstāstīt, ir jābrauc un jāredz uz vietas, saka Ina. Runājot par vimbām, lūk, kāds festivāla rīkotājas stāsts: „Man bija tā laime iepazīties ar vimbu no Ventas. Tā ka es ieraudzīju vannelītē, kāds viš izskatās, ka vannā vienā galā ir gāliņ un otrā astīt, tad es sapratu, ka tādi mošķi pa Ventu vandās. To es ieraudzīj četr gadu atpakaļ. Es kopš tās reizs nav bijis nopeldēties. Visu mūžu domāju, ka tās vimbas ir mazākas, rudenī, kad laši, tad arī par vēsu, lai nopeldētos. Tas ir mans mazais stāstiņš.”
Kamēr makšķernieki ķers planējošo vimbu, stāstnieki no visiem Latvijas novadiem pie Kurzemes kultūras mantojuma centra „Kūrava”, kas atrodas paša Ventmalā, stāstīs stāstus.
No saķertajām zivīm tur tiks vārīta arī zupa. Ar zivju gardumiem varēs mieloties arī Pilsētas dārzā, kur ar zivju zupu, līdz grāpim dibens pliks, cienās labākās zupas meistares no Kuldīgas novada muzeja.
Kuldīgas novada muzejā sarūpēta arī kāda īpaša izstāde „Servējam zivi”. „Kuldīgas saimnieces visos laikos ir galdā likušas zivju ēdieni. Protams, pavasarī aktuāli ir vimbu ēdieni, bet Kuldīgā vienmēr darbojies zivju tirgus, kur varēja dabūt jūras un upju zivis. Protams, čaklai Bangerta villas saimniecei servējot zivju ēdienus, ir jābūt piemērotiem traukiem, arī uzglabāšanai. Piemēram, rolmopšu trauks. Servējot zivis, tās neliek uz tā paša šķīvju, kur cepeti,” stāsta muzeja direktore Dace Bumbiere.
Zivis servē uz garena šķīvja, tām ir paredzēta arī īpaša servēšanas lāpstiņa. Izstādi papildina dažādas ziņas par zivīm un to cenām senākos laikos. Bumbiere stāsta par rolmopša izcelšanos: „Rolmopsis kļūst populārs 19.gadsimta Vācijā, kad jūras zivis ir pieejamas tuvāk kontinentam. Ar dzelzceļu zivis tika piegādātas uz Vācijas vidieni. Jāteic, ka marinētas zivis saglabājas ilgāk un ir vieglāk transportējama, tāpēc iegūst Vācijā savu uzvaras gājienu, tā ir ļoti pazīstama arī šodien.”
Bangerta villas dzīvoklī izstāde „Servējam zivi” tapusi sadarbībā ar Rīgas Jūgendstila muzeju un Agritu Tipāni, kuras privātkolekcijā ir dažādi trauki, šoreiz izstādē redzami trauki ar zivju motīvu.
Šī ir neliela daļa no daudzveidīgās programmas, ko piedāvā palu šovs „Lido zivis Kuldīgā”.
