Piecus kilometrus no Latvijas himnas autora Baumaņu Kārļa mājām ir dzimusi pavisam jauna un nebijusi galda spēle, un noteikti tās vārds nesīs mūsu valsti plašajā pasaulē.
Kas notiek, ja vīri spēka gados veic mājoklī remontu un televizorā skatās sieviešu kērlinga komandas spēli? Izrādās, ka šajā laikā dzimst inovatīvas un progresīvas idejas. Tā bijis arī latviešu spēles kenoss izgudrotājam. "Ideja dzima tālajā 2006.gadā. Un tad bija ļoti garš mēģinājumu periods, līdz 2011.gadā sākām rādīt cilvēkiem. Gan lielo [galdu], gan mazo un vēl ir izstrādāts trešais pārsteigums, kuru var rādīt cilvēkiem. Ar visiem noteikumiem, kas ir kristalizējušies… tas bija tāds garš grūtniecības periods," stāsta Kenoss kluba virsaitis Andrejs Čakstiņš.
Andrejs neslēpj - to, kāds izskatīsies spēles galds un kā tā būs jāspēlē, uzzīmējis uz papīra naktī. Spontāni pamodies un no rīta pats centies saprast sapnī atnākušo domu.
Viņš skaidri zinājis, tam jābūt kērlinga un novusa apvienojumam, kas šo spēli padara tik tiešām aizraujošu.
"Lai īstenotu ideju mēs pieņēmām patriotisku lēmumu - ja jau Latvijas produkts, tad jābūt no Latvijas materiāliem taisītam. Lai derētu visiem, visā pasaulē. Kaut kas uz to pusi mums ir izdevies. Viss jaunais iet ļoti grūti uz priekšu. (..) Uz galda ir trīs atzīmes. Ir starta līnija, uzdevums. Sit viens, sit otrs un ir jāsavāc maksimāli daudz punktu ar savām kenām. Maksimālais, ko jūs varat iegūt, ir deviņi punkti," stāsta spēles autors Andrejs Čakstiņš.
Spēles autors neslēpj, lai realizētu savu ideju, ziedojis pensiju vairāku gadu garumā. Šobrīd par viņa izgudrojumu ieinteresējušies potenciālie spēlētāji visā pasaulē. Interese ir parādījusies, jo īpaši uz austrumu pusi. "Mājaslapā mēs redzam, no kurienes mūs ir skatījušies, un praktiski mūs ir skatījušies no visas pasaules," vērtē Andrejs.
"Katrā tautā ir īpaši cilvēki, kuriem ir īpašas dotības uz jaunradi. Un es domāju, ka arī mūsu zemē ir tādi, kuri bez tā nevar. Arī izstrādājot ārējo izskatu, mums ir ir talantīgi dizaineri," uzskata Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta vadošais zinātniskais konsultants Jānis Ancītis.
Pie dizaineriem Latvijā pieskaita arī dažādu spēļu autorus.
Arī "Kenoss" autors ir ieguvis intelektuālā īpašuma apliecību. Pašu spēli nav iespējams patentēt.
"Ir nedaudz sarežģīti, ja spēlei ir augsti tehniski izgudrojumi, augstas tehnoloģijas risinājumi, to var aizsargāt ar izgudrojumu patentu. Spēlēs reti ir tik augsti izgudrojumi, lai par to varētu runāt, bet to mēs reģistrējam kā dizaina elementu. Jābūt pilnīgai novitātei visā pasaulē, kur nezina neko līdzīgu, tad var patentēt, bet dizaina gadījumā gada laikā, to nedrīkst nokavēt," skaidro Ancītis.
Protams, jaunu riteni nav iespējams izdomāt, bet ir prieks, ka latvieši ar saviem piedāvājumiem iekaro ne tikai vietējo, bet arī pasaules tirgu. "Kenoss" spēles izgudrotāji šobrīd pasaulē tādi ir vienīgie, kuri divas spēles spējuši apvienot vienā, un cilvēkiem tas patīk.
