Stāvizrādes, kurās tiek jokots par visdažādākajām tēmām, ir nopietns izaicinājums runātājam spēt vienam pašam skatītājos raisīt interesi un pozitīvas emocijas.
Luis Zezerans ir Igaunijā dzīvojošs austrālietis. Pēc profesijas interneta tehnoloģiju speciālists, viņš dzīvē nespēj būt nopietns. Tādēļ Luis nolēma sevi izpaust ar humora palīdzību „stand – up” šovos un apceļot Baltijas valstis. Par publikas atšķirībām komiķim ir izveidojusies sava pieredze.
Igauņi ir daudz stīvāki nekā latvieši. Igauņiem ir īpatnība – viņiem nepatīk redzēt, kā citiem igauņiem veicas. Ir daudz citādāk atbraukt uz Latviju un redzēt, kā latvieši priecājas par citiem latviešiem,” stāsta Luis Zezerans.
Latviešiem mīļākie joki esot par sevi un kādu kaimiņvalsti, bet lielākoties stāvizrādēs tematika mēdz svārstīties no tā saucamajiem tualetes jokiem līdz dziļākiem vēstījumiem par sevi. Nav viegli šajā žanrā sevi pieteikt sievietēm.
Sievietēm ir tā, ka jātiek pāri divām trepēm – tam, ka latviešu valoda nav smieklīga, un tam, ka sievietes nav smieklīgas,” norāda komiķe Dana Jurkjāne.
„Stand – up” žanra izpildītāju nākotnes plāni noteikti nesasitās ar lielām skatuvēm. Šie joki vislabāk dzīvo nelielos bāros vai klubiņos, pulcējot līdzīgi domājošo kompānijas. Katra komiķa veiksmes atslēga ir personīgais kontakts ar skatītājiem.
Luis Zezerans stāsta par kādu atgadījumu: „Pēc šova man pienāk klāt viens puisis un saka: „Es nebraukšu uz Austrāliju. Tur ir pārāk bīstami, jo visu laiku dabā kāds mēģina tevi nogalināt!” Es jautāju: „Un no kurienes esi pats?” Viņš man atbild: „No Irākas.””
