Ārpus Rīgas

''Ziemeļlatvijas'' galvenā redaktore Ingūna Johansone par Valkas atbalsta kampaņu

Ārpus Rīgas

LLKC pārstāve Ilze Rūtenberga par mazo lauku saimniecību attīstības iespējām

Cik izmaksā Ziemassvētki un Jaunais gads?

Latgales pašvaldībās atšķirīgas Ziemassvētku un Jaungada svinību izmaksas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Svētku noformējums, kultūras pasākumi un dažādas aktivitātes Ziemassvētku un Jaunā gada svētku laikā ir ne vien skaisti, bet tas prasa finanšu ieguldījumus. Latgalē Rēzeknē, Līvānu novadā un Daugavpils pilsētā ir ļoti atšķirīgi tēriņi. Līvānu novadam un Rēzeknei kultūras pasākumiem izmaksas ir līdzīgas. Summa ir krietni lielāka tieši Daugavpils pilsētai, sasniedzot vairākus simtus tūkstošus svētku atmosfēras radīšanai savā pilsētā.

Galvenās egles atklāšana ir viens no centrālajiem notikumiem, kas liecina par Ziemassvētku un Jaunā gada tuvošanos. Kultūras pasākumi un noformējums, lai radītu svētku sajūtu, - tie pašvaldībām, protams, ir izdevumi.

No trim pašvaldībām - Rēzeknes, Līvānu novada un Daugavpils - līdere izmaksu ziņā ir Daugavpils pilsēta.

Komunālās saimniecības pārvaldes pārziņā ir 12 pilsētas egļu rotāšana. Šogad par teju 70 tūkstošiem eiro ir iegādāti jauni rotājumi, taču kopējās rotāšanas izmaksas sasniedz 204 760 eiro. Klāt šai summai vēl nāk svētkiem atvēlētais budžets Kultūras pārvaldei - vairāk nekā 25 tūkstoši eiro.

Daugavpilī svētku centrālā svinību vieta ir Vienības laukums, tajā atrodas galvenā pilsētas egle, Rūķu namiņš un arī slidotava. Kā stāsta Daugavpils Kultūras pārvaldes vadītāja Eleonora Kleščinska, ir izveidota daudzveidīga programma: svētku laikā būs Ziemassvētku tirdziņš, koncerti, radošās darbnīcas, Jaungada skrējiens un vēl citi pasākumi.

“Lielākās izmaksas ir Rūķu namiņa uzturēšana, tur jābūt dežurantam, jo Rūķu namiņš strādā katru dienu, izmaksas koncertprogrammām un eglītes iededzināšanā kopā ar nelielu uguņošanu un teātra uzvedumu. Jaunā gada salūts un uguņošana. Cenšamies neatpalikt no Rīgas,” norāda Daugavpils Kultūras pārvaldes vadītāja Eleonora Kleščinska.

Rēzeknē izmaksas ir krietni mazākas. Pilsētā jau piekto gadu galvenā svētku egle ir mākslīgā, tā tiek izvietota pilsētas Festivāla parkā; mainot egles rotājumus, nedaudz mainās arī tās vizuālais izskats.

Egles uzstādīšana un noņemšana, kā arī pārējās pilsētas izrotāšana izmaksā 13 tūkstošus eiro. Kā stāsta pilsētas domes pārstāvis Kārlis Pozņakovs, tā kā pilsēta 2012. gadā ir iegādājusies mākslīgo egli, ir izveidots Ziemassvētku ciematiņš, kur tiek pārdoti vietējo amatnieku un mājražotāju izstrādājumi, rotāšanas izdevumi samazinās.

“Katru gadu domājam, kādā veidā izgaismot pilsētu ar to, kas ir, un vajadzības gadījumā kaut kas tiek piepirkts, bet mēģinām pilsētu rotāt ar sev pieejamiem līdzekļiem, lai nevajadzētu papildu tēriņus ieviest,” saka Rēzeknes pilsētas domes pārstāvis Kārlis Pozņakovs.

Kultūras pasākumiem Rēzeknē tērē vairāk nekā astoņus tūkstošus, šai summā ir iekļautas izmaksas arī par salūtu.

“Pārsvarā lielākie izdevumi ir skatuvei, tāpēc, ka skatuve stāv divas nedēļas līdz Jaunajam gadam. Aktieri, dejotāji, tie arī prasa nelielus izdevumus, tāpēc mēs mēģinām iesaistīt vietējos kolektīvus, lai arī viņiem būtu iespēja uzstāties. Ar summu nekad nepietiek, protams, gribētos vēl labus māksliniekus aicināt un vairāk, bet 31.decembrī viss izmaksā ļoti dārgi”, atzīst Rēzeknes Kultūras un tūrisma centra direktore Jūlija Danilina.

Savukārt Līvānu novadā kultūras programmai un salūtam visā novadā atvēlēti vairāk nekā 13 tūkstoši eiro. Šai summā ir iekļauti arī maksas pasākumi, tāpēc daļa no naudas par iegādātajām biļetēm nonāks atpakaļ pašvaldības budžetā.

Pilsētas rotāšanai salīdzinājumā ar pārējām pašvaldībām Līvānu novada domes pārstāve Indra Upeniece nosauc summu, kas nesasniedz tūkstošus.

“Mūsu eglīte ir brīvā dabā augoša pie Līvānu novada Kultūras centra, baltegle, kura ir aptuveni 15 metrus augsta. Katru gadu rotājumus cenšamies papildināt, kaut ko miksēt, un papildu  rotājumi šogad izmaksāja 242 eiro. Krāsainas lampiņas un dienas laikā sarkanas bumbas, kuras pašvaldības darbinieki darināja paši savām rokām,” klāsta Upeniece.

Ne mazāk svarīgi, cik daudz līdzekļu tiek tērēts svētkiem, bet arī kā pašiem iedzīvotājiem patīk rezultāts. Lai gan Rēzeknē svētku noformējumus vairākus gadus ir ļoti līdzīgs, uzrunātie cilvēki ir apmierināti ar to, kā svētku laikā izskatās pilsēta.

“Šogad ļoti jauki pilsēta ir izrotāta, egle, kā vienmēr skaista būs,” atzīst rēzeknietis.

“Tik, cik redzu, pa pilsētu braucot, ir labi. Tas ir pluss, ka māju logos ieliek lampiņas un svečturus, tas rada noskaņojumu. Varbūt gribētos, lai egle būtu dabīga, bet - nē, nav ne vainas, galvenais, ka vispār ir un kaut kas notiek, un ir tāds pasākums,” atzīst kiāda rēzekniete, un cita piebilst:

“Kā katru gadu kaut kas līdzīgi ir, viss kārtībā, skaisti!”

Protams, ir grūti salīdzināt tēriņus svētku svinēšanai Daugavpils pilsētā ar Līvānu novadu vai Rēzekni, pilsētas ir dažādas pēc lieluma, iedzīvotāju skaita, prasībām un mērķiem, kādi tiek izvirzīti svētku svinībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti