Jāņi Latgalē vienmēr bijuši vieni no skaistākajiem un tautā iemīļotākajiem svētkiem, un jo īpaši tie zīmīgi pašiem Jāņa vārda nesējiem. Kā izrādās - Jāņu Latgalē netrūkst, un tie prot gan Jāņu dziesmas padziedāt, gan padejot, gar arī nerātnus stāstus pastāstīt.
Protams, bērnībā un jaunībā Jāņi bijuši lustīgāki, īpaši laukos, kad kaimiņi apdziedāti un Jāņu ugunskuri kurināti augstās kārtīs, tā savu jaunības dienu Jāņu svinēšanas tradīcijas Rāznas ezera apkaimē atceras Jānis Silovs: „Bērnībā apstaigājām visas mājas, aplīgojām, visur cienāja – mazos ar sieru un cepumiem, lielākos ar alu. Bija stabs, kur uzsliet jāņuguns mucu, spēlēja garmoškas, gāja vaļā danči…”
Arī šie Jāņi Latgalē noteikti ritēšot lustīgi , turklāt, kā sola sinoptiķi, arī laika apstākļi vismaz Latgalē tam būšot labvēlīgi
