4. studija

Īrnieki izjutīs minimālās algas izmaiņas

4. studija

Kvotas beigušās arī zīdaiņiem

Kad kaimiņš - domubiedrs

Labi pavadīts laiks ar līdzīgi domājošajiem – Latvijā pamazām iedzīvinās komūnu kultūra

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pēdējā laikā popularitāti iemantojušu kaimiņu kopienu pirmsākums. LTV raidījums “4.studija” vēta, vai savrupais latvietis sāk vairāk laika pavadīt kopā ar līdzīgi domājošiem.

Sociologu pētījumi parāda, ka latvieši savā ziņā ir individuālisti un ārpus draugu un ģimenes loka viņiem nekas daudz nerūp. Saskaņā ar aptauju divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju nesastāv nevienā kopienā, piemēram, korī, baznīcas draudzē vai kādā pulciņā.

Tomēr izskatās, ka pēdējā laikā savrupais latvietis tomēr meklē iespēju brīvo laiku pavadīt kopā ar līdzīgi domājošiem.

“Latvietis ir viensētnieks, bet mēs gribam to nedaudz pagriezt savādāk. Vēsturiski redzam – jo vairāk mēs čupojamies, viens otru atbalstām, jo veiksmīgāki mēs esam. Līdz ar to komūnas domu mēs gribam iedvesmot cilvēkus kopdarbībai. Ne tikai veidot eko ciematus, eko komūnas. Tas bija mūsu viens no pamatmērķiem, lai izveidotu tādu punktu – pilsētvidē saglabātu intelektuālu potenciālu,” stāsta “Hāgenskalna komūnas” dibinātājs Dāvis Stalts.

Hāgenskalna komūnā cilvēkus vieno intelektuāli pasākumi - dzejas vakari vai izrādes. Kafejnīca savā ziņā pilda kultūras nama funkcijas. Pat ja atnāk gaužām kautrīgs vientuļnieks, viņam palīdzot socializēties. “Mēs viņiem palīdzam, mēs esam ļoti atvērti cits pret citu, neesam noslēgti. Ja nevēlas, neviens mākslīgi neuzmācas.

Ja es redzu, ka grib iepazīties, vēlas iegūt jaunus draugus, tad es palīdzu vienkārši pārvarēt kūtrumu, sasēdinu kopā,” saka Dāvis.

“Miera ielas republika” pulcina ap sevi mākslas, saldumu un velomīļus – cilvēkus, kuri to visu meklē un negrib sēdēt mājās. Miera iela ir kļuvusi par savdabīgu citādi domājošu komūnu.

“Kafejnīcu īpašniekiem ir sava komūna. Šogad nebija tādi Miera ielas svētki, kādi bija pagājušā gadā, kad bija dažādas aktivitātes. Šogad Miera ielas svētki bija šīs kafejnīcas dzimšanas diena, bija džeza koncerti katru vakaru. Nāk uz koncertiem, nāk runāties, tur blakus ir grupu mēģinājumu telpa, vai arī nāk dzert kafiju,” stāsta Laura, kura strādā Miera ielas kafejnīcā.

Arī Kalnciema ielas kvartāls ticis veidots, lai cilvēki izietu no mājām, satiktos un komunicētu. “Kalnciema kvartālu 2001.gadā uzsākām, lai tā būtu publiska vieta. Vidēji 100 000 cilvēku gadā šeit apmeklē dažādus pasākumus. Latvietim ir svarīgi – ja iziet no mājas, viņiem patīk tradīcijas. Trešdienās ir “street food” festivāls, kad sabrauc restorāni un ēdienu entuziasti, cilvēki grib zem klajas debess satikties un paēst,” stāsta Kalnciema kvartāla pārstāve Una Meinberga.

Par to, kādi mēs esam – uz sevi vērsti vai komunikabli – vērts pajautāt šefpavāram Havjēram Garsijam. “Es te dzīvoju 25 gadus, un esmu redzējis, kā mainās Latvija no neatkarības, mēs maināmies,” saka Havjērs.

Šefpavārs pārliecināts, ka kopīga maltīte viennozīmīgi saliedē cilvēkus un pat noslēgtos tipiņus padara atvērtus ar ēdiena smaržām un garšām: “Vēsturiski ir tā, ka Meksikā lielākā istaba ir virtuve. Tur ir liels galds un ģimene socializējas. Mēs Latvijā sākam ēst ārpus mājas, agrāk latvieši uz ielas neēda. Te tu elpo svaigu gaisu, draudzējies ar cilvēkiem, sēdi kopā.”

Tikmēr šefpavārs Raimonds Zommers novērojis, ka visnoslēgtākie esot kurzemnieki: “Ja no Kurzemes esi, tad vairāk [iekšēji] vērsts, Latgalē sirsniņa maigāka.

Tā mums nelaime, ka individuāli mēģinām kaut ko uzbūvēt, bet individuāli tas ir grūti. Es arī vēl mācos.”

Bet kopīga pasēdēšana, paēšana padarot cilvēkus miermīlīgākus un laimīgākus. “Cilvēks atnāk, es ar viņu runāju, mēs pasēžam, komunicējam, viņš  atbrīvojas no sliktās dienas varbūt, kaut ko uzēd, un visiem labi. Tāda kopības sajūta,” saka Zommers.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti