Vietā, kur savulaik mēdzis uzturēties arī hercogs Jēkabs, tagad ir Ģ. Eliasa vēstures un mākslas muzejs. Ideja atzīmēt viņa gaišības dzimšanas dienu, ik reizi jubilejas viesiem paverot kādu mazākzināmu lappusi viņa biogrāfijā, muzejniekiem radusies pirms 22 gadiem. Hercoga 407. dzimšanas dienā uzvedumā pārtapis stāsts par to, kā hercogs meitas precinājis.
“Parasti mēs vairāk zinām par viņu kā vēsturisku personu, bet, kas notiek ar viņa pēcnācējiem, kur paliek meitas un cik viņam bija bērnu, to bieži vien pat vispār nezin, tāpēc mēs paņēmām drusciņ ko tādu sadzīviskāku, tādu ģimenes iekšpusi,” skaidro muzeja vēstures nodaļas speciāliste, uzveduma režisore Silva Poča.
Precībām ar mīlestību tolaik gan bijis maz kopīga. Galvenais bijis meitas izdot pareizajiem cilvēkiem, tādejādi palielinot politisko ietekmi.
Hercoga lomas atveidotājs, Ģ.Eliasa muzeja galvenais speciālists Artūrs Melderis raksturo hercogu:
“Kā jau visi hercogi - viņš bijis tāds nedaudz uzpūtīgs, arī nedaudz skops, jo vienu brīdi ar tām kāzām bija tā, ka viņš negribēja pūra naudu maksāt. Viņš uzskatīja - kamdēļ maksāt, ja par to naudu varētu nedaudz uzlabot lielgabalus?”
Hercoga Jēkaba Ketlera 40 gadu valdīšanas laikā Kurzemes un Zemgales hercogiste piedzīvoja lielāko uzplaukumu.
Būdams merkantilisma teorijas piekritējs viņš attīstījis ražošanu, tirdzniecību kā arī būvniecību, kuras pēdas pamanāmas arī mūsdienu Jelgavā, stāsta vēsturnieks un arheologs Andris Tomašūns:
“Tepat blakus Akadēmijas ielā, kur nupat notika ceļu būves darbi, redzams - hercogs Jēkabs ir tik lielus būvdarbus veicis 17. gadsimta vidū, ka šodien mēs vēl varam tikai mēģināt noķert viņu. Es domāju, varbūt ir vērts pamācīties uzņēmību, to, ka viņš nebija bārenis savā domāšanā, viņš bija Eiropas saimnieks.”
Savas valdīšanas laikā hercogs Jēkabs izveidoja arī plašu tirdzniecības tīklu ar Kurzemes kolonijām Āfrikā un Amerikā, no kurienes tika ievestas līdz tam vēl nezināmas garšvielas, tostarp arī kafija.