Lieldienas ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas. Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolsvētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Kluso sestdienu, bet svētdienā tiek atzīmētas pirmās Lieldienas. Otrās Lieldienas ir nākamās nedēļas pirmdiena. Katrai dienai ir īpaša nozīme. Arī daudzi pagāniskie Lieldienu svinēšanas elementi ir kļuvuši par tradīcijām.
- Kristus ir augšāmcēlies!
- Patiesi augšāmcēlies!
Šodien, Lielajā piektdienā, Vecrīgas ielās notiks tradicionālais ekumeniskais Krustaceļš, kas šogad noritēs jau desmito gadu.
Krustaceļš sāksies pulksten 12 pie Svētā Jēkaba katedrāles, bet noslēgsies ap pulksten 14:30 pie Rīgas Doma.
Scenārija autore Gunta Ziemele stāsta, ka šī gada Krustaceļa tēma būs piedošana. Ekumenisko Krustaceļu atklās arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs pie Jēkaba katedrāles, un noslēgs arhibīskaps Jānis Vanags Doma laukumā.
Pēc senlativiešu tradīcijām Lieldienas ir pavasara saulgriežu svinības. Tās iezīmē pavasara ekliptikas punktu, kad Zemes un Saules savstarpējā stāvokļa rezultātā diena un nakts ir vienādā garumā. Turpmākā Zemes tecējumā ap Sauli dienas gaisma turpina pieaugt un nakts tumsa samazināties. Šādu pilnīgu gaismas uzvaru pār tumsu un Saules atmodu senās āriešu tautas atzīmējušas ar pavasara saulgriežu svinībām. Latviešiem tās ir Lieldienas jeb Lieladiena, kur pats vārds izteic šī notikuma jēgu un saturu - diena ir kļuvusi lielāka par nakti. Lieldienas svinētas trīs dienas.
Klausījosi, brīnījosi, kas aiz kalna gavilēja:
Lieldieniņa braukšus brauca, asnus veda vezumā. (Latviešu tautasdziesma)
"Lsm.lv" kultūras redakcija piedāvā iepazīties ar plašu Lieldienu pasākumu ceļvedi.
Zaķu maratons Mežvidu pagastā, Lieldienu ekspedīcija Ogrē, konkurss "Cālis 2016" Durbē un vēl vairāk nekā 300 pasākumi, gadatirgi, koncerti un Lieldienu dievkalpojumi atrodami "Uzziņu dienesta 1188" izveidotajā interaktīvajā kartē "Lieldienu ceļvedis".
