Pasaulē pazīstamais latviešu baritons Egils Siliņš stāsta, ka viņš pašreiz lasa Lases Ulles Olveda grāmatu par kādu Tibetas ģimeni. „Par cik es ļoti daudz atrodos ceļā, viens no maniem patstāvīgajiem pavadoņiem ir grāmatas. Lielākoties es lasu vācu valodā - 90%. Kā cilvēks, kas bieži ceļo, izvēlos praktiskas, nelielas grāmatas.
Patreiz es Lasu Ulli Olvedi grāmatu par Tibetas vienu ģimeni, kuri nodarbojas ar budismu un pārceļas uz Londonu kā budisma mākslas un reliģijas piekopēji. Ļoti interesants ieskats par tēmu, kuru es ļoti maz pārzinu, tikai caur presi un televīziju,” atzīstas Siliņš.
„Kopumā viens no maniem mīļākajiem rakstniekiem ir zviedru rakstnieks Henings Mankels. Viņš ļoti daudz raksta filozfiskus detektīvromānus. Bet viņam ir arī romāni par Āfriku. Viņš pats dzīvo Āfrikā. Latviešiem varētu būt pazīstams viņa romāns „Rīgas suņi”,” stāsta Siliņš.
Par cik mans darbs ir saistīts ar koncentrēšanos uz muziku, tekstu, grāmatas ir ļoti labs veids, kā atslēgties. Vismaz tajā brīdī, kad tu lasi, esi brīvs no šīm domām par mūziku un darbu.”
Busulis stāsta, ka viņa patlaban lasa klasiku, proti, „Ganu zēnu un velnu”. „Ar latvju pasakām, latvju dzīves gudrībām. Vislabākais, ko pasniegt bērniem vakarā pirms gulētiešanas,” norādīja Busulis. „Mans repertuārs aprobežojas ar bērnu filmām, bērnu grāmatām... Kaut gan šo arī pieaugušie var šķirstīt - daudz vecvārdu, senvārdu,” saka dziedātājs un piebilst:
Kārtīgi vīri, kuri ir dižtēvu statusā, mani sapratīs”.
Savukārt Pauls patlaban priekšroku dod dzejai. „Sāksim ar to, ka tā ir dzeja, kuras autors ir izcils latviešu dzejnieks Jānis Sudrabkalns. „Trubadūrs uz ēzeļa” (..) Ilgus gadus viņš bija nevēlams dzejnieks,... Kļūdainais... Ar traģēdiju beidzās visa tā lieta,” norādīja Pauls.
No šo kungu nosauktajām grāmatām nominēt "Lielajai lasīšanai" var tikai Sudrabkalna dzejoļu krājumu, jo nedz folkloru, nedz grāmatas citās valodās nominēt nedrīkst. „Lielajā lasīšanā” var balsot vēl divas dienas.
