Daces Nastevičas vārds rokdarbu cienītājiem nav svešs. Pirms vairākiem gadiem viņas pērlīšu tehnikā adītās jostas izstādēs ceļojušas teju pa visu Latviju. Nevienam vien vāzē vēl būs saglabājušies Daces tamborētie ziedi, bet nu viņas 30 gadu krātā pieredze mauču jeb aproču adīšanā apkopota grāmatā „Adīti mauči. Senā un modernā pērlīšu adīšanas tehnika. 115 ornamentu paraugi". Ne viens vien uz tikšanos ar rokdarbnieci bija atnācis viņas adītajos maučos. "Man kaut kā liekas - viņš silda roku. Arī raksti - šķiet, ir grezni. Jūtos lepns," saka Gudenieku pagasta iedzīvotājs Jānis Siljānis.
Viņam piekrīt suitu kultūras mantojuma glabātāja Lidija Jansone. "Par tērpiem vairāk vai mazāk ir rakstīts, bet par dūrgaliem, štūpēm vai maučiem nekas nav bijis. Tiešām pirmo reizi," atzīst Jansone.
Pērlīšu mauči savulaik noskatīti suitu dziedātājas Veronikas Porziņģes rokās. Tolaik gan Dace bijusi teju vai vienīgā šādu dūrgaļu adītāja, tāpēc nācies arī daudz kļūdīties. "Cik es sevi atceros, visu daru ar rokām. Savulaik, kad bija vissmagākie brīži, tad rokdarbi kādreiz izlīdzēja, lai varētu izdzīvot un paēst. Pamatā tas ir tas skaistums, kas rodas rokās," saka grāmatas autore Dace Nasteviča.
Vispirms uz pavediena tiek savērts visam darbam nepieciešamais pērlīšu skaits, un tad tās viena pēc otras sagulst rakstā. Dace smejas - visa mana dzīve sarakstījusies rakstā pa rūtiņām. Pēc profesijas viņa ir muzikoloģe, vairākus gadus bijusi bez algota darba, nu strādā Alsungas vidusskolā par mūzikas skolotāju, vēl viņa ir Gudenieku baznīcas labais gariņš – kopj tās apkārtni un iekšpusi, un bieži viņu te var redzēt spēlējam ērģeles. Ar savām zināšanām viņa dalās labprāt.
"Tā ir daļa no manis. Mana dvēseles daļa - es sevi pavairoju, es aizeju pasaulē," saka Nasteviča.
Šī ir otrā Nastevičas grāmata. Pirmā bija par suitu dziesmu zinātāju Veroniku Porziņģi, bet ceļu uz izdošanu uzsākusi jau viņas trešā grāmata. Tā būs par suitu dančiem.
