Katra koka skulptūra ir daudzu roku aprūpēta un izlolota, lai brīdī, kad tā nonāk vietā, kurai radīta, stāstītu ne tikai par ieguldīto nesavtīgo darbu, bet arī Latvijas vēsturi.
Pagājušā gadsimta 30. gados, kad Zirņu pagasta „Airītēs”, kur 1919.gadā gāja bojā pulkvedis Oskars Kalpaks, ierīkoja piemiņas vietu, tad līdzās tika veidotas arī meža takas, tagad tās papildinātas ar koka skulptūrām. „Viennozīmīgi izmantosim šo taku skolēniem ekskursiju laikā, papildinot šo taku ar uzdevumiem, kas tieši saistīti ar Latvijas vēsturi un skulptūrām. Cik es novēroju, šajās skulptūrās atspoguļojas Latvijas tautas likteņi dažādos laika posmos,” norāda Kalpaka muzeja un piemiņas vietas „Airītes” vadītājs Roberts Sipenieks.
Skulptūras darinātas Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma rīkotā koktēlniecības plenēra laikā Kuldīgā, kokā izpaužot tēmu „Brīvības mīlestības vārdā”, kas veltīta Latvijas simtgadei. Skulptūras muzejam tika dāvinātas.
Vēl veicot pēdējos darbus, pie skulptūras vienā – simboliskā asarā - ievietots arī vēstījums nākamajām paaudzēm ar visu plenēra dalībnieku parakstiem un pasākuma aprakstu. „Tie ķieģeļi to simbolizē, tie palikušie ķieģeļi ir tie, kas palika pēc kara dzīvi. Tie izdrupušie, tie, kas aizgāja, un tai asarai ir divas nozīmes – prieka, ka pārnāca, bēdīga, ka nepārnāca,” skaidro plenēra dalībnieks Oskars Krauze.
Skulptūru radīšanai bija atvēlētas divas ar pusi dienas. Kuldīgas tehnikums šādu plenēru rīkoja septīto reizi, šoreiz tajā piedalījās 10 komandas ne tikai no Latvijas, bet arī ārzemēm, pirmo reizi bija vācieši, savukārt pārstāvji no Somijas te bija jau otrreiz. „Pagājušajā gadā vienu dienu bijām Kolkā. Tur mums pastāstīja, ka padomju gados pierobežas pludmali katru vakaru uzara, lai redzētu svaigas pēdas, vai kāds nav centies aizbēgt uz ārzemēm. Mēs šo tēmu izmantojām savā darbā – viļņi un pēdu nospiedumi smiltīs,” saka plenēra dalībnieks no Somijas Manu Semans.
Pērn plenērā tapušos darbus Kuldīgas tehnikums dāvināja bērnu slimnīcai Rīgā.
