Jau piekto gadu jēkabpilieši pulcējas Daugavas krastā, lai, vienoti laikā, telpā un sajūtās, ielīgotu vasaras saulgriežus. Šogad ielīgošanas svētki Jēkabpilī tika aizvadīti kopā ar folkloras kopu “Iļģi”.
„Jēkabpilī mēs jau piekto gadu īstajos saulgriežos taisām tādu ielīgošanas kopdziedāšanu uz Daugavas, un pirmo gadu mēs sākām kopā ar „Iļģiem”, un šogad ir piektais gads un, lūk, atkal pie mums ir “Iļģi”. (..) Bet ielīgojuši mēs esam gan ar jauno Jāņu orķestri, gan ar „Laimas muzikantiem”, gan ar „Auļiem”. (..) Mums tas liekas ļoti svarīgi, ka mēģināt tās Jāņu jeb Līgo svētku tradīcijas vērst atpakaļ, kādas viņas ir tās īstenās, (..) un tās īstenās ir tieši tajā saulgriežu laikā,” norāda Jēkabpils pilsētas kultūras pārvaldes direktore Inta Ūbele.
Ielīgošanai uz Daugavas arī esot īpaša nozīme – tā ir vieta, kur vienojas četras stihijas: ūdens, zeme, gaiss un uguns. Arī folkloriste Ilga Reizniece atzīst, ka šai ielīgošanas vietai ir īpaša aura.
„Mums ļoti patīk Jēkabpilī, un tāda iespēja spēlēt uz Daugavas… Mēs to otrreiz darām un ar lielu prieku. Tā ir īpaša sajūta, (..) galvenais ir dabūt to sajūtu sevī, to sajūtu, kad tu pati esi dievišķa būtne dievišķas dabas vidū. Latvija tik skaista, viss zied, un cilvēkam jāatrod prieks no tā,” pauž Reizniece.
Kā atzīst Jēkabpils kultūras pārvaldes direktore Inta Ūbele, arī paši jēkabpilieši gadu no gada arvien vairāk pievēršas senču tradīcijām, kas vērojams arī pēc ielīgošanas pasākumu apmeklētāju skaita pat drēgnā un lietainā laikā. Galvenais saulgriežu naktī ir būt tuvāk dabai, sajust dabas enerģiju un piederību savai zemei, tad viss izdošoties. Inta Ūbele atklāja arī noslēpumu, kā jēkabpilieši aizdzen lietu. „Jāņu laikā noteikti ir jāliek Līgo vakarā gan sievām, gan meitām Jāņu vainagi galvā,” uzsver Ūbele.
