Jau piekto gadu plostu siet mācās jaunieši. Sākotnēji tikai no Strenčiem, nu arī no Valkas. Toms Berners plostu siet jau gribējis iepriekš, bet mācību gada baigas vienmēr ir ļoti intensīvas skolā un arī basketbolā, bet šogad paralēli savām ikdienas interesēm radis laiku arī iemācīties siet plostu.
"Ja būtu mazāk cilvēku, tad būtu nepārtraukti tas jādara, un tad būtu diezgan smagi, bet tagad mēs uz maiņām to darām un ir mierīgāk," stāsta Berners.
Savukārt Ričards Ozols, kā pats teic, ir iekritis azartā un jau piekto gadu pēc kārtas zina – maija trešā nedēļa ir plosta siešanai un plostnieku svētkiem.
Gados vecākie kungi atceras – agrāk mērķis bija baļķus pa upi aizpludināt pēc iespējas ātrāk un līdz galamērķim. Kamēr paši baļķi ievelti upē un pa straumi tiek pludināti, vīri gājuši gar Gaujas krastiem, lūkojot, lai tie neaizķeras. Šādu ceļu mērojuši pat no Gulbenes puses līdz Baltezeram un arī toreiz klausījuši vecākus vīrus.
“Mēs gājām pa vienu krastu Gaujai, un divi gāja pa otru, un vecie vīri brauca ar plostu – mums bija trīs plenes. Uz otrās stāvēja tāds vagoniņš, kur vārīja zupu. Bet šodien tā ir romantika," stāsta bijušais pludinātājs Andris Priedkalns.
“Ja mēs nespēsim kaut kādu jaunu inovāciju izdomāt - es nedomāju siešanas ziņā vai likt motoru klāt plostam, bet kaut kādā veidā motivēt cilvēku pierādīt, ka dabā būt un braukt ar kaut ko autentisku, kā tas bija kādreiz, ir labi, ir forši un pat stilīgi, - tad tas ir arī tuvāko gadu jautājums, kad tas viss beigsies. Tas viss ir atkarīgs no mums pašiem,“ saka pasākuma rīkotājs Ivo Laktiņš.
Vīri stāsta, ka plostu katrā vietā sien mazliet citādāk un tā izmērs pielāgojams paredzētajam ūdensceļam. Šis, 60 metru garais plosts, ar aptuveni 50 cilvēkiem uz tā Gaujā dosies ceturtdien, 19.maijā, bet jau sestdien piestās Strenčos, kur norisināsies jau 19. Gaujas plostnieku svētki.
