Uz Jaunauces muižas pils kāpnēm vietējie jaunieši palīdzēja ikvienam uzburt ainu, kāda bija 1833.gadā. Tad šai pilī Terēze fon Breverna un pils īpašnieku Ropu dēls Alfons dejojuši savu saderināšanās valsi. Iemesls, kādēļ te sarīkoti Dārza svētki ar 19.gadsimta mūziku un dejām, ir divi rekonstruētie autentiskie pāra balles tērpi.
“Ne tikai balles tērps, bet vispār, runājot par vēsturisko tērpu, nevar būt vienkārši. Vissvarīgākais ir krekls, krinolīns, apakšsvārki, korsete un kleita meitenei, puisim - pareiza piegriezuma krekls, veste un fraka,” saka mākslas vēsturniece Ina Līne.
Lai tērpi būtu autentiski, liela vērība pievērsta pašam šūšanas procesam un materiāliem, no kādiem 19.gadsimtā tērpus darināja. Tas ir zīds, vilna, kokvilna, atsevišķām detaļām lins, un protams, bez rāvējslēdzēju aizdarēm. Darināšanā ir arī daudz roku darba. Turklāt sievietes tērpam bija daudz apakšsvārku, un visi apstrādāti tikpat kvalitatīvi kā tērpa redzamās daļas.
Dārza svētkos tērpu nācies uzvilkt Jaunauces iedzīvotājai Elīnai Leibai: “Ir vismaz septiņas kārtas, tas liek justies īpašai, ir gan korsetes daļa, gan apakšsvārks. Vispār tā sajūta ērta, ja uz pašas šūts. Nav pierasts, ka ir korsete, savilkums.”
“Tālāk šiem tērpiem būs divi pielietojumi: piedāvāsim tūristu grupām īpašos pasākumos seno deju demonstrējumus šajā tērpā un ikdienā tas radīs vietu uz kāda manekena kādā pils telpā,” stāsta Jaunauces muižas pārvaldniece Inguna Balcere
Lai radītu tērpus, Saldus novada pašvaldība pusi nepieciešamās summas piesaistījusi no “Cemex” iespēju fonda. “Es ticu un ceru, ka izdosies radīt visu balles kolekciju, kādus 10 - 15 tērpus,” saka Saldus novada pašvaldības kultūras projektu vadītāja Zita Bundzena.
Jaunauces muižas pils ir arhitektūras piemineklis, līdz 2009.gadam tur atradās skola, tad to likvidēja. Pils pieder pašvaldībai, un tā ir kultūras tūrisma objekts. Pilī aktīvi darbojas biedrība “Mēs Jaunaucei”, restaurācijai piesaistot dažādu fondu līdzekļus.
