Svinības notika Maksima Gorkija ciematā, kur esot piedalījušies daudz viesu, tostarp arī republikas augstas amatpersonas.
Jāņu svinēšana sākās ar koncertu, kurā bērni no skolas ansambļa dziedāja dziesmas latviski. Vietējie iedzīvotāji arī pina vainagus no pļavas ziediem. Neizpalika tautasdejas un vainagu mešana ūdenī.
„[Baškīrijas] republikas latvieši saglabā savu valodu, kultūru, tradīcijas un kopā ar citām tautām veido Baškīrijas vēsturi. Līgo svētki no pagānu rituāla, kas vieno ar dabu, kļuvuši par labiem tautu vienotības svētkiem,” tā „Baširinform” citē republikas Tautu asamblejas priekšsēdētāju Zuguru Rahmatuļinu, kura ir arī Krievijas Valsts domes deputāte.
Latviešu Jāņi tradicionāli Maksima Gorkija ciematā tiek svinēti kopš deviņdesmitajiem gadiem visīsākajā gada naktī. Ik gadu uz tiem pulcējas aptuveni 500 cilvēku.
Baškīrijā pašlaik dzīvo vairāk nekā 1500 latviešu, lielākoties Ufas, Arhangeļskas un Igļinskas rajonos. Maksima Gorkija ciematā skolotāja no Latvijas māca 17 bērniem dzimto valodu, tur darbojas arī etnogrāfijas muzejs un folkloras ansamblis.
Kā norādīts muzeja „Latviešu pēdas pasaulē” mājaslapā, simtiem latviešu ģimeņu brīvprātīgi izceļoja uz Krievijas guberņām, jau sākot ar 19.gadsimta otro pusi, lai savā īpašumā iegūtu „savu stūrīti” zemes, kas Latvijā tolaik bija nopērkama vai izrentējama par nesamērīgi augstu un lielai daļai lauku iedzīvotāju nepieejamu cenu. Viens no izceļotāju galamērķiem bija teju 2500 kilometru tālā Ufas guberņa. Tur, toreizējā Ufas guberņā, tagadējā Baškīrijas (Baškortostānas) republikā, viensētās runāja un dziedāja latviski, bija latviešu skolas un lūgšanu nami, rupja maize un puķu ieskautas mājas.
