Latvijas vasaras ir ļoti īsas, augi to labi zin. Īsi pirms Jāņiem, kad dienas ir visgarākās, tie var savākt visvairāk vērtīgās saules enerģijas. Tāpēc šis ir vislabākais laiks, kad doties pļavā un savākt krājumu mājas aptieciņai.
Par zāļu tējām jāatceras nevis tad, kad piemeklējusi slimība, bet diendienā, saka profesore Vija Eniņa: "Augi spēj cilvēka organismam dot veselu rindu tādu savienojumu, lai notiktu pareiza vielmaiņa, lai neveidotos nekādi nevajadzīgi atkritumprodukti, lai pēc iespējas ilgāk organisms justos labi, justos vesels, un slimība vispār netiktu klāt."
Profesore ārstnieciskos augus salīdzina ar ķīmijas laboratoriju, jo tajos ir šūnām nepieciešamie vitamīni, minerālvielas un citi aktīvie elementi.
Lai drogas dotu pēc iespējas lielāku labumu, tās pareizi jāievāc. Vislabāk to darīt ap dienas vidu, jo augiem jābūt sausiem. Savāktās drogas nedrīkst siet pušķīšos, jo tad tās pienācīgi neizžūst. Augus izklāj plānā kārtiņā un atstāj telpā ar labu ventilāciju. Ideāli piemērotas ir nojumes un bēniņi, bet var žāvēt arī dzīvoklī. Svarīgākais, lai tie neatrastos saules gaismā. "Mana metode ir ļoti vienkārša. Kad izēsta kārtējā Laimas konfekšu kastīte, paliek pāri vāciņš. To var mest ārā, to var sadedzināt, to var izmantot drogu žāvēšanai. Es parasti šajā kastītē ielieku ziediņus un nolieku grāmatplauktā, kādā vietiņā. Slānītis ir plāns, tas ātri izžūst," stāsta farmācijas doktore Vija Eniņa.
Pēc izžāvēšanas augus uzglabā metāla, māla vai stikla traukos, bet vislabāk lina maisiņos. Vieglas zāļu tējas drīkst baudīt katru dienu, bet to sastāvu vēlams variēt. "Tēja ir ikdienas dzēriens. Tēju gatavo nelielā koncentrācijā, lai tā būtu garšīga, lai būtu smaržīga un lai to būtu patīkami iedzert. Nav jēgas paņemt milzīgi lielu tējkaroti uz glāzi un pēc tam ar šķību ģīmi mēģināt visu to labumu dabūt iekšā," pieredzē dalās Vija Eniņa.
Uzmanīgiem jābūt, lietojot stipras koncentrācijas uzlējumus vai novārījumus.
To dara vien slimošanas laikā, stingri sekojot lietošanas instrukcijai un nepārsniedzot norādīto lietošanas ilgumu. "Nodarīt kaitējumu var, jo augs arī ir ķīmiska laboratorija. Ja mēs lietosim ļoti ilgi vai ļoti lielās koncentrācijās, mēs vienkārši savā organismā kaut ko nojauksim," brīdina asociētā profesore Vija Eniņa.
Īpaša piesardzība jāievēro senioriem, cilvēkiem, kuri sirgst ar hroniskām saslimšanām un noteikti topošajām māmiņām, jo nav izpētīts, kā augu aktīvās vielas var ietekmēt mazuli.
Profesore iesaka patlaban vākt kumelītes, kam ir pretiekaisuma un nomierinoša iedarbība, āboliņa ziedus, kas noderēs pret saaukstēšanos un klepu, piparmētras un noteikti nātres, kas ir īsta vitamīnu un minerālvielu banka.
