“Tūkstošiem, tūkstošiem jaunu galda spēļu tiek izdots katru gadu. Un galda spēļu nozare ir visstraujāk augošā nozare starp rotaļlietām. Mēs dzīvojam tādā galda spēļu renesanses laikā,” stāsta galda spēļu izdevēju “Brain Games” vadītājs Egils Grasmanis.
“Brain Games” var uzskatīt par galda spēļu pionieriem Latvijā. Viņi jau 2004. gadā sāka Latvijā izplatīt tulkotas populārās galda spēles. Šobrīd nonākuši līdz tam, ka savas spēles arī veido. Tas gan nav vienkāršs process.
“Ja mēs runājam, kā mēs paši domājam spēles, tad tas pirmais ir spēles mehānisms, kam ir jābūt kaut kam unikālam pasaules līmenī, lai tā spēle aizķertos. Tad tālāk jau jādomā, kā to mehānismu apaudzēt ar lietām, lai tas izveidojas par spēli, tad nākamais posms ir tēmas piemeklēšana,” stāsta Grasmanis.
Un noslēgumā tiek veidots grafiskais dizains. No idejas līdz spēles izdošanai parasti paiet ilgs laiks, jo spēle neskaitāmas reizes tiek arī testēta, bieži vien izmēģināti arī vairāki spēles varianti, lai atrastu īsto.
“Vidēji, ja galda spēļu autors mums iesūta savu ideju, ja mums viņa patīk un tas process ir sācies, tā spēle varētu nonākt pusotra, divu gadu laikā plauktos. Ir bijuši reti gadījum, kad tas notiek ātrāk, ja spēle ir vienkārša vai jau noslīpēta,” atklāj Grasmanis.
Bet kā galda spēlei kļūt populārai visā pasaulē? Grasmanis smejoties saka, ka, ja zinātu tam formulu, veidotu tikai tādas galda spēles. Bet patiesībā to ir grūti paredzēt. Skaidrs vienīgi tas, ka spēlei kaut kādā veidā jābūt unikālai.
“Galda spēlei noteikti viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir spēles mehānika. Jo tikai ar tēmu galda spēle nevar izdzīvot. Lai viņa būtu starptautiski atzīta, viņai ir jābūt kaut kam unikālam un pārsvarā runa iet par galda spēļu mehāniku,” uzskata “Brain Games” vadītājs.
Tieši mehānikas jeb veida, kā spēli spēlēt, un laukuma izkārtojuma dēļ pasaulē arvien atpazīstamāka kļūst “Brain Games” veidotā spēle “Ice Cool”. Tā ir viņu līdz šim veiksmīgākā spēle - izdota jau deviņās valstīs un saņēmusi sešus starptautiskus apbalvojumus.
Savu galda spēli radījis arī Jānis Gruzinskis, kuram aizraušanās ar galda spēlēm sākās Vācijā, kad dzīvojot pie kādas ģimenes iepazina tur esošo galda spēļu kultūru.
“Viņiem bija tāda, iztēlosimies, kā latviešu pūra lāde, tikpat liela, tikai pilna ar galda spēlēm. Tur bija dažnedažādas iespējas, kā spēlēt, dažādi stāsti un tā krāsu gamma. Un tur radās vēlme kaut ko pašam tādu uztaisīt,” atklāj Gruzinskis.
Un tā Jānis ķērās klāt pie pirmajām galda spēles “Goldingen” skicēm. Tad tās uz vairākiem gadiem atlika malā, bet kad radās iespēja un laiks - atsāka. Jānis spēli veidoja pats, pats zīmēja uzmetumus, mērīja laukumu pa milimetriem, domāja noteikumus. Pats arī izdeva to plašākai publikai. Tas viņam prasīja piecus gadus.
“Cilvēki man jautāja - Jāni, cik reizes Tu viņu esi testējis? Bet es vairs nevaru uz šo jautājumu atbildēt. Tāpēc, ka tās testēšanas ir tik ļoti daudz un dažādas, ka to vairs nevar saskaitīt. Viena no testēšanas metodēm ir tā, ka tu jau iejūties citu spēlētāju ādā un sāc spēlēt pats pret sevi, lai redzētu, kas notiktu, ja notiks tā,” stāsta Gruzinskis.
Interesanti, ka spēles "Goldingen" logo izveidē piesaistīts pat profesionāls heraldikas speciālists, Rundāles pils direktors Imants Lancmanis. Tāpat piecu gadu laikā spēle tika vairākas reizes pārveidota.
“Spēlei bija četras evolūcijas ar krāsām. Tā ideja jau bija tā pati, bet mainās krāsa. Liela pateicība tiem cilvēkiem, kuri atnāca un spēleja vienkārši uz liela papīra gabala, kuram viena puse bija nokrāsota zaļā krāsā, bet otra zilā. Un no aplikācijas papīra bija izgriezti šabloniņi un cilvēki ielika fantāziju iekšā, lai sapratu, ko es no tā visa gribēju dabūt gatavu,” atceras Jānis.
Tāpat Jānis stāsta, ka spēle veidota par vēsturi, jo tā viņa aizrauj. It īpaši viduslaiki. Viņš spēles veidošanas procesu salīdzina ar mākslu.
"Tas ir kaut kas līdzīgs, kā uzzīmēt gleznu. Neviens jau nezīmē gleznu ar domu, es tagad būšu bagāts. Viņš zīmē, jo viņam gribas, viņam ir iekšējais aicinājums. Tā ir kaut kāda liecība, ko viņš atstāj saviem bērniem, tautiešiem, mazbērniem,” stāsta “Goldingen” autors.
Galda spēļu aprindās nereti tiek pieminēta arī spēle “Misija uz Marsu 2049”. To izveidojis Dagnis Skurbe. 2013. gadā viņš sekojis līdz, kā NASA uz Marsa nosēdina robotu “Curiosity”. Kosmosa tēma viņu aizrāvusi un nolēmis radīt galda spēli tieši par Marsu.
“Tā ideja radās konkrētas NASA lekcijas laikā. Es skatījos "Youtube" NASA lekciju un turpināju dziļāk interesēties ar kādām problēmām cilvēki saskartos, ja viņi tiešām izsēstos uz Marsa. Un ši problēmas likās ļoti atbilstošas galda spēlei tajā brīdī,” atklāj Dagnis, kuram visu procesu vieglāku padarījis tas, ka pats ir grafiskais dizaineris. Un liekot lietā savas iemaņas, spēles prototips bija gatavs jau divu mēnešu laikā. Tālāk sekoja spēles testēšana.
“Pēc tam, jā, veselu gadu es spēli aktīvi testēju. Sākumā tuvākās ģimenes lokā, tad jau attālākos ģimenes lokos. Bieži vien speciāli vakaros braucu pie māsas 40 kilometru attālumā vienkārši, jo ir ienākusi prātā kaut kāda maza lieta, kas ir jānotestē,” stāsta Dagnis.
Dagnis savas spēles izdošanai sākotnēji izmantoja pūļa finansēšanas platformu “Indiegogo”. Tieši tur viņš saprata, ka spēle cilvēkus interesē. Tāpat tieši tur viņa spēli pamanīja vairāki ar kosmosu saistīti portāli un pat “Discovery” kanāls.
Šobrīd galda spēļu nozare aug ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Turklāt ar labu ideju šajā nozarē var startēt jebkurš. Tas gan prasa vairākus gadus, un ar katru brīdi atrast kaut ko jaunu galda spēļu nozarē paliek arvien grūtāk.
