Latgales reģionālā televīzija Sudjēru satika Zilupes novada Pasienē, kas atrodas vien pāris kilometrus no Latvijas- Krievijas robežas. Kājām 20 dienu laikā šķērsota visa Latvija, kas, izrādās, franču fotogrāfam jau ir bijusi pazīstama agrāk. "Es eju pārgājienos kopš 14-15 gadu vecuma (..) es zinu Latviju jau 10 gadus. Es esmu bijis daudzās vietās, piemēram, Cēsīs, Ventspilī, Siguldā, Liepājā, Jūrmalā, Alūksnē (..) Es zināju, ka Latvijā ir mežonīga daba, kādu es arī meklēju. Tāpēc es to izvēlējos," stāsta Sudjērs.
Šādos pārgājiens ļoti svarīga ir priekšlaicīga sagatavošanās, kas prasa rūpīgu plānošanu un maršruta izstrādi.
"Man nepatīk iet pa galvenajiem ceļiem. Es labprātāk šķērsoju mežus, laukus (..) Saplānot Latvijas pārgājienu man prasīja apmēram mēnesi, lai pārliecinātos, vai esmu pareizos ceļus izvēlējies (..) Man ir septiņas Latvijas kartes (..) Protams, man ir arī GPS telefonā. Tas arī ir labs palīgs," saka Sudjērs.
Ierasti februāris ir aukstākais ziemas mēnesis Latvijā, taču šoreiz tas vairāk atgādināja pavasari. Tomēr svarīgi ir pienācīgi sagatavoties visiem iespējamajiem laika apstākļiem, tāpēc nepieciešamās mantas tiek nestas mugursomā, kuras svars ir 25-30 kg. "Nebija auksti. Naktī maksimiālā grādu temperatūra bija -8 grādi. Dienas laikā ir + 2-3 grādi. Nebija lielu nokrišņu, vidējs mitrums (..) Tas bija jauki. Pat, ja ir saulains kā šodien, lietus rada lielākus kontrastus, kas fotogrāfēšanai arī ir labi (..) Man patīk jebkāda veida laika apstākļi. Mani neuztrauc vai ir lietus, vai ne (..) Man ir līdzi lietas, kas nepieciešamas gulēšanai ārā (..) Drēbes, ļoti svarīgi! Viss, kas nepieciešams, lai parūpētos par kājām, jo jāiet katru dienu. Matracis gulēšanai. Ūdens. Un cirvis ir nepieciešams, lai sarūpētu malku ugunskuram. Labs nazis. Ļoti svarīgs," klāsta Sudjērs.
Pārgājiens pa nomaļākām vietām ļauj iemūžināt vērtīgus fotoattēlus, kurus ir plānots izrādīt plašākai auditorijai fotoizstādē Rīgā un Jelgavā. Bet pats vērtīgākais esot pārgājiena laikā satiktie cilvēki, to labestība un viesmīlība.
"Es nebiju cerējis, ka mani tik viesmīlīgi uzņems. Priekš dažiem es biju kā dēls, kas atgriežas mājās. Tas ir apbrīnojami. Viņi piedāvāja man visu, arī pirti! (..) Tie bija ļoti jauki cilvēki. Tie izturējās pret mani kā pret ģimenes locekli. Tas bija aizkustinoši," saka Sudjērs.
Šis pārgājiens cauri Latvijai ir kā treniņš nākotnes mērķim - šķērsot Krieviju virzienā no Rietumiem uz Austrumiem.
