Andrejs Grants: „Es cenšos varbūt atrast balansu, rādot cilvēku, - ciktāl es atrādu sevi un ciktāl es atrādu to cilvēku pašu. Fotogrāfi bieži vai nu vienu vai otru cenšas tā rādīt. Man liekas interesants tieši tas balanss.”
Fotomākslinieks Andrejs Grants dzimis Madonā laikā, kad māksla bija ielikta stingrajos padomju cenzūras rāmjos. Vēl 15 gadu vecumā viņš saņēmis no tēva dāvanu – kāroto fotokameru - un sācis attīstīt pirmās melnbaltās bildes. Apmācības Jura Krieviņa un tad Egona Spura fotostudijās iedvesmoja viņu uz sava daiļrades ceļa meklēšanu. Lai arī, sekojot tēva piemēram, ieguvis jurista izglītību, neilgi pēc universitātes beigšanas sapratis, ka viņa īstā vieta ir nevis tiesu zālēs, bet gan fotostudijā.
Andrejs Grants: „Padomju laikā cenzūra bija. No mūsdienu laika tas izklausās drīzāk komiski nekā, ka tur būtu nopietnas problēmas. Teiksim, ainava, kur kāda piepūšamā halle un tai ir izlaists gaiss, ja… Nu, un tad cenzoram liekas, ka tur varbūt ir kādas militārās uzpariktes, kas tajā brīdī tur tiek maskētas. Nē, šo ainavu nevar vis, punkts. Dubults neplīst. Bet es saku, ka tur kolhozam stāv tehnika vai kaut kas tāds, ja… Nē, nē, vienalga…”
Andreja Granta fotogrāfiju sērijas stāsta par Latvijā dzīvojošajiem dažādu sociālo grupu cilvēkiem, viņiem raksturīgajā vidē un ikdienas apstākļos. Valstij atgūstot neatkarību, Grants palika uzticīgs melnbaltajām analogajām bildēm. Jautāju, kāpēc?
Andrejs Grants: „Es to laikam to nevaru pats arī sev atbildēt. Iespējams, tā ir inerce. Iespējams, tas mani tā apmierina. Tā varbūt kaut kādā ziņā ir koķeta attieksme pret tehnoloģiju. Manuprāt, melnbaltā fotogrāfija pastāv ārpus laika”.
Ja latvieši zina un lepojas ar saviem fotomāksliniekiem, tad pasaulē Latvijas vārds šajā kontekstā tikpat kā neparādās. Tā intervijā Latvijas Radio atzīst fotomākslas vēsturniece, fotogrāfe un rakstniece Dr. Pamela Braune:
„Latvijai jāieņem pelnītā vieta fotogrāfiju vēsturē. Līdz šim fotovēsturi veidojuši Rietumi, amerikāņi. Pērn slovāki publicēja Austrumeiropas vēsturiskās bildes. Taču tā ir visai pavirša un nezinu, vai Latvija vispār tur parādās. Latvijai ir visas iespējas ierakstīt savu vārdu šajā mākslas veidā, taču ar to ir nopietni jānodarbojas.”
Andreja Granta retrospekcija „Fotogrāfijas 1980–2011” nu atceļoja uz Grieķiju. Ar aktīvu Latvijas vēstniecības Atēnās dalību 21.martā izstāde tika atklāta galerijā „The Image” pašā Atēnu centrā. Un daudzi apmeklētāji novērtēja mākslinieka veikumu.
- „Šis ir pirmais Latvijas mākslinieks, kuru es satiku. Pirms šīs izstādes es neko nezināju par Latviju kā valsti. Esmu patīkami pārsteigta, jo fotogrāfijās es ieraudzīju daudzas spilgtas personības. Savukārt, māksliniekam ir sava vīzija. Tā kā tagad esmu ieinteresēta uzzināt kaut ko arī par valsti.”
- „Es saskatīju divas lietas šajā izstādē – pirmā ir melanholijā, nevis skumjas, bet melanholija. Otrkārt, redzot šos bērnus, kas spēlē pludmalē un dabas skatus, pārņem spēcīga brīvības, plašuma sajūta. Man tas ļoti patīk.”
Latvijas mākslinieks Andrejs Grants spējis pievērst grieķu uzmanību ne vien ar pašu fotoizstādi. Ārkārtīgi pieprasīta izrādījās arī tai sekojoša mākslinieka praktiska demonstrācija fotolaboratorijā.
