"Serdes" sētsvidū stāv koka muca, vēsajā gaisā virmo garaiņi, novējo arī uzkarsētu miežu biezeņa aromāts. Uģis Pucens saka, ka šo mucu mēdz saukt par žeiri jeb kubulu, kurā ieklāts filtrs, turklāt ne jau tāds, kā mūsdienās varam iedomāties, bet gan no kadiķu zariem. Mucā karsējas miežu iesala graudi, kas aplieti ar karstu ūdeni:
”Patlaban viņi nosaldinās. Kad jūs tikko aplejat, tad neko salds tas biezenis nav. Tur dažādi procesi notiek tajos graudos un ūdenī. Pamazām tas paliek ļoti salds. Līdzīgi, kāds ir iesala ekstrakts. Tad viņš tiek tecināts ārā, pārliets katlā, kur kādu stundu tas tiks vārīts kopā ar apiņiem, tad atdzesēts, likts atkal citā kubulā, kur norūgs aptuveni divas dienas, tad tiks saliets mucās. Uz Jāņiem būs gatavs.”
Veidi, kā pagatavot alu ir daudz un dažādi, stāsta Uģis Pucens. "Serdē" brūvē alu, kā to darījuši cilvēki senāk: "Tas ir alus, par ko esam uzzinājuši, ejot izpētēs un runājot ar veciem ļaužiem, kas ir savulaik taisījuši. Tas ir tāds lauku alus. Tā tradīcija nedaudz atšķiras no tā, kas tiek ražots industriāli. Latvijā mēs ar to esam unikāli.
Laukos ļoti ilgi, līdz pat padomju laikiem, kas veicināja deficīta sistēmu, alus tika gatavots ļoti arhaiskos veidos, kas saglabājušies no 9.-11.gadsimta. Piemēram, akmens alus, ko gatavo, koka kubulos liekot iekšā uzkarsētus akmeņus. Tie ir ļoti arhaiski veidi, kā gatavot alu, tāpēc interesanti. Šis ir nedaudz modernāks, jo alus tiek vārīts lielā metāla katlā. Senāk vienkārši tika uzkarsēts ar akmeņiem un pēc tam raudzēts.”
Pagatavot alu Līgo svētkiem ne pirmo reizi ieradies Aizputes mākslas skolas direktors Armands Ausmanis. Nopietnāk par mājas alus gatavošanu viņš uzzinājis tieši "Serdē". Nu jau vairākus gadus Jāņus latviskā garā viņš svin kopā ar biedrības ļaudīm: "Parasti šeit ir arī daudzi rezidenti, kuri brauc no dažādām valstīm, ir bijuši no Šveices, Francijas un citām valstīm. "Serdē" cenšas svētkus svinēt etnogrāfiskā stilā. Parādīt tās senās Jāņu svinēšanas tradīcijas. Ir siers, alus, ugunskuri, Līgo dziesmas, vainadziņi.."
Aizputnieks Uģis Pucens turpina pētīt un vienlaikus dzīvas turēt senču mantotās tradīcijas, sakot, ka mūsdienās cilvēki arvien vairāk sāk interesēties par lauku alus darīšanu. Uģis priecājas, ka Latvijā radusies iesalnīca, kas gatavos iesalu no Latvijas graudiem, jo līdz šim izmantots tikai ievestais. Tikpat būtiski ir strādāt ar Latvijas graudu šķirnēm, kas noteiks alus garšu, jo - kā to var saukt par Latvijas alu, ja viss ir importēts.
