Saistībā ar šo sētu stāsts ir ne tikai par jaunu tūrisma galamērķi Vidzemē, bet arī par atgriešanos savu senču dzimtenē. Proti, Ziemassvētku vecīša sētas saimnieki – Gaļina un Sergejs Gļebovi - pirms trim gadiem pārcēlās no Krievijas uz dzīvi Latvijā, lai te dzīvotu un veidotu savu uzņēmējdarbību. Viņi atzīst - tagad Latvijā ieguvuši pārliecību par savu rītdienu.
''Īstais, pēc mūsu uzskatiem, ir Apsīša zīmējumos, tas ir šis te… - Tas ir mūsu, latviešu, Ziemassvētku vecītis? - Jā, un tādu mēs gribam, lai viņš šeit būtu!'' -
Igors Āboliņš, kurš iejuties Ziemassvētku vecīša tēlā un ir arī viens no šī projekta partneriem, iepazīstina ar savu atklātnīšu kolekciju, kurā Ziemassvētku apsveikumi ir pat no 1903. gada,
bet padomju laika bērniem te interesanti uz mirkli atgriezties savā bērnībā – kad Salatētis uz atklātnītēm bija redzams, lidojam kosmosa kuģī.
''No sākuma tās bija atklātnes, pēc tam kalendāriņi, tad figūras, krājam visu, kas ir saistīts ar Latviju, Krievijas impērijas laiku, pirmskara laiku, padomju laika Latviju, lai to visu saglabātu. Dzērbenes iedzīvotāji mums palīdzēja to visu sakārtot un jau bija atsauksmes – es tādu atklātni redzēju, man tāda bija, es šo atceros, - tas patīkami, ka cilvēkiem tas nes prieku,”' ar gandarījumu stāsta Igors.
Igors Āboliņš ar savu dzīves biedri Marinu Titovu ir rīdzinieki un jau gadus 13 Ziemassvētku un Jaungada laikā vadījuši bērnu eglītes pasākumus, tāpēc arī atsaukušies līdzdarboties Ziemassvētku vecīša rezidencē:
''Kāpēc šeit? Apnika jau tā 13-15 gadus staigāt pa skolām un mājām, un mēs domājām kaut ko tādu iztaisīt, lai atstātu pēc sevis. Šeit tik daudz sniega un pasakaina vieta, nu mēs gribam, lai būtu tiešām Ziemassvēku vecīša rezidence, tāda rezidence, kur bērni var atbraukt, palikt pa nakti, lai būtu zvēri, taciņas kā Tērvetē, visas spēles, kas bija agrāk Ulmaņlaikā, visas paražas, visas tradīcijas, mēs ļoti gribam, lai būtu tāda liela, liela pasaka šeit.''
Bet, kā stāsta šīs sētas saimnieks Sergejs Gļebovs,
ir doma to veidot tā, lai te Ziemassvētku vecītis varētu mitināties visu cauru gadu.
''Tāpēc, ka bērniem taču ir interesanti, kā Ziemassvētku vecītis pavada Līgo dienu, Lieldienas, kā viņš stāda dārzu. Viņš taču ir dzīvs! Dzīvs! Iestādīja dārzu, tātad arī ražu novāc. To tikai atliek te, uz Latvijas zemes, īstenot dzīvē!'' saka saimnieks.
Ēka Dzērbenē, kurā tagad top Ziemassvētku vecīša rezidence, savulaik bija pamesta laika zobam, bet Sergejs to iegādājās, repatriējoties no Krievijas, un te izveidoja kafejnīcu. Viņš stāsta, ka tas, ka izvēlēta Dzērbene, nav bez pamata:
''Vectēvs bija latviešu strēlnieks, 1915.gadā bija brīvprātīgais, pēc tam nokļuva Krievijā, tur arī, protams, apprecējās, un Krievijā arī viņu Staļina gados diemžēl nošāva. Pēc tam
liktenis tā iegrozījās, ka no trīs gadu vecuma braucu uz šejieni atpūsties un ļoti iemīlēju šo vietu. Un pirms gada te atvērām kafejnīcu „Dzērbenes sēta”.''
Sergejs un viņa dzīvesbiedre Gaļinu stāsta - nav gaidījuši, ka repatriācijas process viņiem būs tik gluds, bez birokrātiskiem šķēršļiem: saņemts pabalsts, mācījušies latviešu valodu, bet tikai runāt vēl pagrūti. Šobrīd jau arī dzīvesbiedre atradusi darbu profesijā un tagad, Dzērbenē, ir ar tūrismu saistītas ieceres. Un savu soli – turpmāk dzīvot Sergeja vectēva dzimtenē - nenožēlojot:
''Ko mēs esam ieguvuši? Vispirms – mieru savai dzīvei, un tas tā tiešām ir, pārliecību par savu rītdienu. Varbūt daudzi tam neticēs, bet tā tas ir, un pats galvenais, te ir skaidrs, kas tevi sagaida. Protams, ir grūtības, jā, tās ir, bet ar tām tiekam galā un cenšamies kaut ko darīt, jo - ja neko nedarīsi, nekā arī nebūs.''
Vecpiebalgas novada pašvaldības vadītāja Ella Frīdvalde-Andersone atzinīgi vērtē gan to, ka pamesta ēka ieguvusi jaunu dzīvi, gan, protams, to, ka novadam ir jauns tūrisma objekts.
''Ir tā, ka Vecpiebalgas novads vasarā ir tūristiem ļoti atvērts un mums ir ļoti daudz piedāvājumu, bet tieši ziemas periodā tas segments ir tukšs, un es ceru, ka ar šo privāto iniciatīvu, ko mēs arī atbalstām, arī ziemā Vecpiebalgas novads būs pievilcīgs tūristiem un šeit būs vairāk cilvēku un lielāka dzīvība,'' cerību pauž Ella Frīdvalde-Andersone.
Ziemassvētku vecīša rezidence savu darbu ir sākusi, bet ieceru vēl daudz, piemēram, uz Latvijas simtgadi te varēšot sastapt latviešu Ziemassvētku vecīti, kāds tas skatāms pirmās brīvvalsts laika pastkartēs.
