Ķīnas valdības pa bīstamu separātistu dēvētais Viņa Svētība Dalailama XIV nav spējis savu dzimteni Tibetu anektējušo Pekinu mainīt nostāju pret viņu, pat atsakoties no trimdas Tibetas valdības vadītāja amata. Viņu turpina vajāt un Ķīna ikreiz asi protestē, ja Dalailamu uzņem kādas valsts oficiālas amatperosnas. Šo nostāju respektē arī Latvijas valdošie politiķi, bet pērn uzdrošinājās pārkāpt Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Dalailamas maksas lekcijas Rīgā pulcējušas kuplu interesentu pulku. „Tās ir mācības, ko viņš pasniedz, piemēram, arī vadošajās ASV universitātēs, tas ir augsts psiholoģijas un filozofijas līmenis,” saka ārsts Pēteris Kļava.
Dalailamas mācības ir nozīmīgas ne tikai praktizējošiem budistiem. Kā atzīst Latvija universitātes rektors Mārcis Auziņš, šī ir arī iespēja diskutēt par humanitāro vērtību nozīmes sarukumu mūsu sabiedrībā. „Mēs bieži nenovērtējam humanitārās un garīgās komponentes nozīmību sabiedrības dzīvē. Tagad mēs diskutējam, ka reģionos vajag jaunus torņus, lai cilvēkiem būtu pieejami radio un televīzija, bet kā panākt, lai kāds to Latvijas radio un Latvijas televīziju skatās un klausās,” saka Auzinš.
Dalailamas lekcijas balstās uz divu fundamentālu budisma filozofiju tekstu – „Sirds sūtra” un „Bodisatvas 37 prakses” - iztirzāšanu. „Sirds sūtra” atklāj uz pilnu apgaismību vedošas, secīgas garīgās izaugsmes pakāpes. Savukārt „Bodisatvas 37 prakses” teksts var kalpot par atbalstu tiem, kuri vēlas sākt neierobežotas līdzjūtības un mīlestības ceļu par labu visām būtnēm bez izņēmuma.
„Šis pasākums ir piesaistījis vairākus tūkstošus no divdesmit valstīm. To droši var uzskatīt par vienu Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumiem,” saka brīvprātīgais Jānis Dambītis.
Līdz ar Dalailamas lekcijām ir pieejamas arī budisma sakrālās glezniecības darbu jeb tanku izstāde un fotogalerija par Dalailamas dzīvi.
