LNB juriste Evija Kļaviņa izvēlētais lasījums - M. Cālis – “Pārsteigums”
Pirmssvētku dienās vīrieši lasījās bariņos un noslēpumaini sačukstējās.
— Grozies, kā gribi, viņas ir sešpadsmit, bet mēs tikai trīs! — Kruks, traģiski lauzīdams rokas, vaimanāja.
— Jā, izejas nekādas! — Lokšs viņu atbalstīja.
— Izejas nav tikai no aizmūrētas piramīdas, — kolēģis Segliņš mēģināja pārējos uzmundrināt. — Neaizmirstiet, draugi, ka būs kauns pār visu ģīmi, ja mēs sievietēm nesagatavosim tādu pašu pārsteigumu, kādu viņas mums sagatavoja uz Padomju Armijas dienu. Man vēl šodien mutē tās tortes garša, ko pašrocīgi bija gatavojusi Zoja. Un kādas piemiņas lietiņas mums pasniedza! Nē, mēs nedrīkstam Sieviešu dienā apkaunot vīrieša godu!
— Jā, bet sieviešu mums ir sešpadsmit un vīrieši ti kai trīs, — Kruks turpināja čīkstēt. — Tā taču ir tīrā izputēšana!
— Turklāt es tortes ne protu cept, bet pamēģini tās nopirkt kaut vai «Saktā»! — Lokšs piebalsoja. — Ja vajag kafiju, to es vēl varētu uzvārīt.
— Bet vai kafija tev ir? Un krūzītes! Un tasītes! Un karotītes, cukura trauki! — Kruks viņu mazliet atvēsi nāja.
— Nu tad jādomā, jādomā un vēlreiz jādomā! — Seg liņšizteica aicinājumu. — Laiks negaida!
Vērīgās sieviešu acis ātri vien pamanīja, ka vīrieši staigā norūpējušies.
— Meitenes! — Zoja teica. — Mūsu acu priekšā izdēd rūpju nomāktais plānu nodaļas vīriešu mazākums. Viņus plosa cēlsirdīgi nodomi godam atzīmēt mūsu svētku dienu. Viņi ir bezspēcīgi, tikpat bezspēcīgi, cik bezspēcīgi ir bijuši visi vīrieši no laika gala, ja tiem nenāk palīgā tā sauktais vājais dzimums. Vai lai mēs noskatāmies no malas uz viņiem tik grūta brīdī?
— Nē, nē, nē! — draudzīgi noskanēja sieviešu koris.
— Gribu parunāt ar jums kā vietējās komitejas locekle, — Zoja uzrunāja Segliņu. — Esmu saņēmusi ziņas, ka mūsu nodaļas vīrieši gatavo sievietēm uz 8.martu pārsteigumu.
— Nē ... atvainojiet.. . jā... — Segliņš nezināja, ko atbildēt.
— Starp mums runājot, vai jums tur kaut kas iznāk? Nē? Ko mēs varam palīdzēt?
— Tortes . . .
— Tortes būs. Redzat, drīz man būs kāzu desmitā gadadiena un par godu šim notikumam es kopējā fondā lieku divas tortes. Traukus, kā vienmēr, sagādās Paulīna.
— Vīnu mēs nopirksim!
— Nevajag! Divas pudeles liek Dzidra. Viņa šogad beidz institūtu. Vienu šampanieša pudeli atnesīs Nika - viņai februārī bija dzimšanas diena. Inesei drīz beigs dzīvokļa remontu. Šai sakarā viņa pērk pudeli konjaka. Sviestmaizes sagatavos Marta. Viņas atvasītei tieši pēc trīspadsmit dienām paliek pusotra gadiņa. Valija atnesīs skābētus ābolus, bet Sofija — konfektes. Viņām arī ir kaut kāds iemesls .. .
— Bet ko mēs? — Segliņš apjucis noplātīja rokas.
— Sagatavojiet apsveikuma kartiņas, jokus un jautru noskaņojumu! Viss pārējais būs...
— Man ir viens lietišķs priekšlikums, — Lokšs priecīgs teica, kad Segliņš bija pastāstījis par savu konfidenciālo sarunu ar Zoju. — Apsveikuma kartiņas uzrakstīt palūgsim Ludmilu. Viņai ir kaligrāfisks rokraksts, un vispār viņa prot vienmēr izdomāt kaut ko asprātīgu. —Nu es nešaubos, — Kruks smaidīja, — jā, patiesi, nešaubos, ka mūsu sievietēm mutes būs vaļā no brīnumiem, kad viņas ieraudzīs, kādu pārsteigumu esam viņām sagatavojuši!
