Tālajā 1961. gadā pieci jauni, trimdā dzīvojoši latvieši satikās Čikāgā, lai dziedātu saviem tautiešiem svešumā. Gadiem ejot, grupas sastāvs ir mainījies, bet viņu asprātīgās, satīriskās, humora bagātās un, protams, dvēseliskās dziesmas kļuvušas par daļu no mūsu vēstures.
"No sākuma es dziesmas rakstīju sev. Publikas atsaucība bija tik liela, ka bija skaidrs - mums ir nākotne," atzina grupas dalībnieks Alberts Legzdiņš.
Pagājušā gadsimta 60. gados Latvija par "Čikāgas piecīšu" dziesmām uzzināja no lenšu magnetofonu ierakstiem, kurus latvieši, ignorējot padomju pasta uzraudzību sakaros ar ārvalstīm un Drošības komitejas kontroles, slepus klausās tikai uzticamu draugu vai radu lokā.
Radio "Merkurs" vadītājs, mūzikas pazinējs un vienkārši leģendāra personība Juris Lapinskis atzina, ka padomju varas gados viņš, pateicoties saviem draugiem, kuriem bija iespēja braukāt pa pasauli, ticis teju pie visām "Čikāgas piecīšu" platēm. Tām uztaisītas kopijas un izplatītas Latvijas teritorijā.
"Es negribu teikt, ka tūkstošos lentes sarakstīju, bet vismaz pāris simtus es esmu Latvijā palaidis.
Visi zināja, kas ir "Čikāgas piecīši", visi smīnēja bārdā, visi klausījās, visiem bija labi. Skaistas dziesmiņas un interesantas tēmas," sacīja Lapinskis.
Lapinskis atzina, ka "Čikāgas piecīšu" plašu dēļ viņš izsaukts un pratināts Valsts drošības komitejā (VDK). Kāds viņa "klients" bija viņu "nostučījis". Padomju varai neesot paticis sešdesmitajos gados ierakstītās plates dziesmas teksts: "Hruščovs sit ar kurpi un saka – vinnēsim vai Kastro bārdā spļauj”.
Lapinskis bija vienīgais, kurš ierakstīja un palaida tautā slaveno Mežaparka koncertu, kuru "Čikāgas piecīši" uzskata par laimīgāko brīdi grupas karjerā.
2011. gadā "Čikāgas piecīši" svinēja 50 gadu jubileju - koncertēja arī Latvijā. Par godu šim notikumam Jura Podnieka studija uzņēma dokumentālo filmu "Par mani, draudziņ, nebēdā".
"Pirmais brīnums bija tas, ka par "Čikāgas piecīšiem" līdz tam filmas nebija. Tas robs bija jāaizpilda. Un vienmēr jau tās lietas, sagadīšanās, kas aizved pie likumsakarīgām lietām tālāk," teica Jura Podnieka studijas direktore Antra Cilinska.
"Čikāgas piecīšu" dalībniece Lorija Vuda šajā filmā atzīst: "Tas, kas notikās ar piecīšu dziesmām šeit, kad bija padomju gadi, – to piecīši nevarēja ne iedomāties, ne prognozēt, ne arī uzlikt sev par mērķi. Vienkārši – tāds fenomens!".
