Bata monētām Latvijā nav nekādas vērtības. Savulaik tā bija divu santīmu vērta. Taču monēta ir gluži vai dvīņu māsa divu eiro monētai. Tomēr, ja kārtīgi ieskatās, atšķirība ir pamanāma, jo tajiešu naudu rotā karaļa seja – šīs valsts gods un lepnums.
„Četras istabas” veikalnieku modrību pārbaudīja Ogrē. Tur žurnāliste devās uz kiosku. „Labdien! Man, lūdzu, kožļenītes „Orbit”!” viņa saka. Pārdevēja nemanīja atšķirību starp eiro un batiem. Arī lielveikalā batus bija gatavi pieņemt.
Valsts policija gan atgādina, ka norēķināšanā ar citas valsts valūtu ir klasificējama kā krāpšana. Par to cietumā var nokļūt līdz gadam, savukārt, ja krāpšana ir lielāka par minimālo mēnešalgu, tad aiz restēm var būt jāpavada pat līdz trīs gadiem. Citiem vārdiem, ja kāds ir veikalā „iemānījis” 320 eiro, tad cietums ir garantēts.
Izrādās, ka nevis veikali, bet kafijas automāti ir iecienītākie krāpnieku naudas maiņas punkti. Galvenais darījumā ir naudas atlikums.
Tikmēr inkasatoru uzņēmums „G4” apstiprina, ka aprīlī no sešiem miljoniem monētu 99 bijušas citu valstu. To vidū visbiežāk ir Ungārijas forinti, Taizemes bati un Turcijas liras. Vairums šo monētu gan nākušas no ziedojumu fondu kastītēm.
Valsts policija uzsver, ka par ārvalstu monētu nokļūšanu veikalu kasēs šogad nav ierosināts neviens kriminālprocess.
