Folkloristu ieskatā Meteņi esot visizkliedētākie svētki, kuru tradīcijas pēdējos gados atzīmē pat līdz marta sākumam. Meteņi ir ziemas pavadīšanas svētki, kas svinami skaļi un ar lielu tradicionālā ēdiena grūdeņa un kviešu plāceņu izēšanos pirms gavēņa. Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā skaļos svētkus svin svētdien, stāsta muzeja pārstāvis Igors Ziemelis:
„Būs maskošanās, mums ir darbnīcas, kurās varēs pārtapt, pārvērsties budēlī, ķekatniekā, tad kopā ar divām folkloras kopām doties cauri muzejam. Būs arī cienasts, jo ēšana ir noteikti – pīrāgi, plāceņi, pupas, zirņi, kāda putriņa.”
Tāpat Meteņos esot jāvizinās ar kamaniņām un jālaižas no kalna lejā, kas ir auglības rituāls – jo tālāk brauksi, jo garāki lini augs. Lai arī laika apstākļi liedz šajos Meteņos izmantot ragavas, muzejā varēšot izbraukt ar ratiem suņu pajūgā. Meteņi esot arī pēdējā diena, kad vēl var noskatīt sev otru pusi. Savukārt, runājot par svinēšanas datumiem, īsto dienu dažādas tradīcijas rēķina pēc saules, mēness vai kristīgā kalendāra. Turklāt latvieši tradīciju sākuši atzīmēt, vēl pirms bijis kalendārs.
„Ideja ir svarīgāka nekā datums. (..) Meteņos var izpriecāties, iztrakoties, tad beidzas brīvais laiks, jāsāk strādāt [pavasara darbi],” saka Ziemelis.
Līdztekus latviešu tradīcijā iemīlētajiem Meteņa svētkiem slāvu folklorā atzīmē Masļeņicu, kurā gan galvenais ēdiens ir pankūkas, kas simbolizē saules formu. Krievu tradīcijā Masļeņicu svin septiņas nedēļas pirms Lieldienām un pavasara gaidīšanas svētkus atzīmē veselu nedēļu. Katrai dienai ir sava nozīme, stāsta folkloras kopas Berendeika pārstāve Marianna Jode.
Arī slāvu folkloras kopas brīvdienās daudzviet atzīmēs Masļeņicu. Savukārt Kalnciema kvartālā jau šodien dienas garumā būs Meteņu svinības, kur paredzēta tradicionālo ēdienu baudīšana, Pelnu dienas aktivitātes un maskošanās.
