Gana liels interesentu loks brīvdabas muzejā manāms jau no paša rīta. Laukumā ar vairākām telšu rindām iespējams apskatīt gan tekstila darbus, gan koka izstrādājumus un apgleznotu stiklu. Plašs klāsts pieejams rotaslietu izvēlē. Tās veidotas no stikla, akmeņiem, metāla un citiem materiāliem. Var sastapt amatniekus, kuri veidojuši kopdarbus. Piemēram, latviete Anete Simanovska strādā kopā ar studiju laika draudzeni no Lietuvas Vaidu Vaitki:
„Mēs daļēji strādājam kopā. Ir mums arī kopīgi darbi, kur ir vienas idejas, otras izpildījums un tas apvienots. Lūk, Vaide rāda pašlaik somiņu, kur ir viņas pinums un manis austa josta.”
Festivālā, kur ir vairāki moderni amatnieki, piemēram, tādi, kuri pārstrādā džinsu auduma, lai no tā veidotu rotaļlietas, iespējams satikt arī tradicionālus sava amata pratējus. Aleksandrs Lācis uzsāka nodarboties ar grozu pīšanu 1953. gadā un pašlaik arī pasniedz pīšanas nodarbības.
„Mana produkcija ir pārsvarā domāta cilvēkiem, kuri mīl puķītes, puķu audzētājiem. Gan dārzniekiem, gan individuāliem audzētājiem. Var arī izmantot mājas interjerā gan ķiplokiem, gan sīpoliem, gan konfektēm. Tagad ļoti rūpīgi strādāju un demonstrēju pīšanu sestdienās Lībiešu sētā „Pūnīte”. Ja kāds vēlās, var mācīties,” saka Lācis.
Runājot ar apmeklētājiem, izskan dažādi viedokļi. Daudzi norāda, ka ir pārāk maza apmeklētība, bet citi priecājas, ka ir iespēja smelties idejas no amatniekiem. Ingūna Andžāne ļoti interesējas par amatniecību un apmeklē daudzus līdzīgus pasākums, tāpēc viņa var salīdzināt:
„Šogad man tiešām patīk, jo piemēram, pagājušo gadu man tik ļoti nepatika, ka es nolēmu, ka vairs neapmeklēšu šo pasākumu. Iemesls, kāpēc atbraucu, bija tas, ka reklāmā izlasīju, ka būs lietuvieši. Šogad ir interesantāki produkti. Pagājušo gadu man likās, ka ir ļoti maz un bija tādi, ka šķita, ka sievietes brīvajā laikā uztamborējušas puķes vai auskariņus. Pārāk daudz mājsaimnieciskā stilā tas bija. Bet šogad ir tiešām interesanti.”
Turpretī Ingrīda Dērveniece uzskata, ka svētkus apmeklē pārāk maz cilvēku:
„Domāju, ka šis pasākums bija pelnījis lielāku reklāmas aktivitāti tieši no Rīgas domes. Es domāju, ka [Nilam] Ušakovam pirmkārt vajadzēja par to parūpēties. Tas tomēr ir triju valstu festivāls, bet ziņu un informācijas ir ļoti maz.”
Brīvdabas muzeja Mūsdienu amatniecības festivāls ir salīdzinoši jauna tradīcija, kas aktualizē Latvijas amatnieku daudzveidīgās radošās izpausmes. Festivālā aicināti piedalīties Latvijas amatnieki, kas strādā ar visdažādākajām metodēm un materiāliem, savos darinājumos apvienojot amata prasmes, tehnoloģiju attīstības un mūsdienu dizaina elementus.
„Ideja radās, jo ir pietiekami daudz amatnieki, kas varbūt neiekļaujas mūsu lielajā gadatirgū. Viņi strādā ar mūsdienu metodēm, mūsdienu materiāliem un tehnoloģijām. Festivālā var redzēt jaunās tehnikas, tehnoloģijas un izstrādājumus. Piemēram, māla trauki, ādas apstrāde un metāla apstrāde rotām atšķirsies no tradicionālā. Var teikt, ka tas sakņojās tradīcijās, bet tie ir mūsdienu mākslinieki, dizaineri. Viņi vairs nav kā parasti amatnieki, kas sēž mājās, bet viņiem jau ir sava faktūra,” stāsta muzeja pārstāvis Igors Ziemelis.
Mūsdienu amatniecības festivālā Brīvdabas muzejs apmeklētājiem piedāvā arī pārtikas produktus un ēdienus, kas radušies mūsdienīgas un uz nākotni vērstas – dabai un cilvēkam draudzīgas saimniekošanas rezultātā Latvijas laukos. Tāpat aicināti arī Latvijā ražotās ekoloģiskās kosmētikas un citu izstrādājumu gatavotāji, kuri atraduši aizraujošu veidu, kā izmantot dabas veltes vai produktīvi likt lietā radošo izdomu un prasmes.
Vairāk nekā 44 gadus jūnija pirmajā nedēļas nogalē Brīvdabas muzejs rīko Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgu. Mūsdienu amatniecības festivāla ideja radusies, apkopojot pieredzi par tautas lietišķās mākslas attīstību, interpretācijām un pārvērtībām, apzinoties latviešu tradicionālās amatniecības saknes.
