Brīvdabas muzejā – gadskārtējais amatnieku darinājumu tirgus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Sestdien un svētdien Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks tradicionālais Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus, jau 44. reizi pulcējot amatniekus no visas Latvijas.

Līdztekus amatniecības izstrādājumiem gadatirgū varēs iegādāties arī vietējo pārtikas preču ražotāju produkciju - mājas sierus, kūpinājumus, vīnu un citus gardumus. Gadatirgus viesi šogad būs krievu tāsinieki no Novgorodas. Gadatirgus kļuvis par tradīciju daudziem Latvijas iedzīvotājiem un ir arī tūristu iecienīts. Šogad tas būs vēl plašāks nekā pērn - tirgū piedalīsies apmēram 550 amatnieku, kuri izturējuši atlasi.

„Interese par dalību gadatirgū joprojām ir nemainīgi liela, un kvalitāti mēs no muzeja puses kontrolējam, ciktāl vien tas ir iespējams. Pirms diviem gadiem pilnīgi visiem gadatirgus dalībniekiem bija jāatnes savi darinājumi uz komisiju, kur tie tika izvērtēti. Tas varbūt ne vienmēr ir ļoti patīkams process, bet jau nākamajā gadā mēs redzējām, ka tam bija iespaids uz gadatirgus kopējo kvalitāti. Mums ir ļoti svarīgi, lai tie būtu amatnieku svētki, lai šis tirgus nebūtu līdzīgs pilnīgi visiem citiem tirgiem pilsētu svētkos visā Latvijā. Tāpēc esam izveidojuši žūriju, kurā strādā tradicionālās amatniecības speciālisti, kuri šos izstrādājumus izvērtē. Pēc tā brīža, kad visi tika izvērtēti, nākamos piecus gadus uz komisiju jānāk tikai jaunajiem dalībniekiem, un šogad tika „ielaisti” apmēram 50 jaunu dalībnieku. Jāpiebilst, ka apmēram 10% no visu amatniecības izstrādājumu klāsta ir tā saucamā mūsdienu amatniecība, lai rādītu amatniecības attīstību,” stāsta Brīvdabas muzeja direktore Una Sedleniece.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no vecākajiem un lielākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Uz muzeju pārvestas un 87,66 hektāru lielā platībā apskatei nodotas 118 senas celtnes no visiem vēsturiskajiem Latvijas novadiem – Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales, aptverot laika posmu no 17. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 30. gadu otrajai pusei.

Muzejā izveidotas latviešu zemnieku, amatnieku un zvejnieku sētas, kur apskatāma pastāvīgā ekspozīcija – sadzīves un darba priekšmeti, interjera iekārtojums. Apmeklētāji var iepazīties arī ar Latgales krievu vecticībnieku saimniecībām.  

Muzejs ir dibināts  1924. gadā un salīdzinājumā ar saviem līdziniekiem citur pasaulē ir unikāls ar to, ka tā ekspozīciju sāka veidot jau tad, kad karš vēl nebija gājis pāri un daudzi objekti bija labā stāvoklī. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti