Lai gan visiem labi zināmais darbarīks spītīgi palicis tāds pats kā pirmsākumos – kāts un āmura galva, daudzus izstādes apmeklētājus pārsteigs fakts, kā gadu gaitā palielinājusies tā funkcija un pielietojamība. To profesiju saraksts, kurās neiztikt bez sava īpašā āmura, ar katru dienu kļūst aizvien garāks. Izstāde piedāvā apmeklētājiem iepazīt šo plašo un daudzfunkcionālo āmuru saimi. Tās klāsts mainās no smagi skarbiem sitamiem, kurus amatnieki iesaukuši par „žaņiem”, līdz inteliģenti smalkiem instrumentiem, kurus savā darbā lieto pulksteņmeistari, ķirurgi vai stiklinieki.
Izstāde veidota no metālmākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Jura Gagaiņa āmuru kolekcijas, kas radusies darba gaitā, sastopot un pielietojot dažādus vēsturiskos darbarīkus. Eksponēto āmuru kolekciju var uzskatīt kā pateicību šim uzticamajam, paklausīgajam un spēcīgajam darbarīkam.
Āmura, vissenākā rokas darbarīka, pirmsākumi meklējami pirms gadu tūkstošiem, kad pirmatnējais cilvēks apjauta šī darbarīka nozīmīgumu. Tajos laikus sitamais bija saujā paņemts liels akmens, ar kura palīdzību varēja pārsist riekstu un kaulu vai iedzīt zemē mietu. Cilvēks šo ideju attīstīja tālāk, pie koka kāta ar auklu piesienot akmeni. Vēlāk mūsu senči iemācījās akmenī izurbt caurumu – tādā veidā kāts turējās pavisam stabili. Latvijas arheoloģiskā vēsture apliecina, ka tādi kātcauruma darbarīki bieži lietoti Latvijas teritorijā bronzas laikmetā.
