Kuru iegāza paša dibens?
Vai tad, ja persona ar dibenu nejauši piezvana kādam, viņu aizsargā tiesības uz privāto dzīvi – proti, vai nejaušā zvana saņēmējs var brīvi noklausīties zvana veicēju? Federālā apelācijas tiesa Sinsinatī, ASV, nesen lēma, ka nē. Ziņu aģentūra “Bloomberg” komentēja šo lēmumu: “Dibens nekad nav radījis tik daudz briesmu.”
Stāsts, kas pamudināja minēto tiesas spriedumu, ir gaužām amizants. Tajā iesaistīti divi Sinsinati/Ziemeļkentukī starptautiskās lidostas valdes locekļi, kuri 2013.gadā viesojušies Boloņā, Itālijā. Viņi piezvanījuši sava izpilddirektora asistentei uz Kentuki, lai rezervētu abiem vakariņas. Pēc tam zvanītājs nolicis klausuli, taču nejauši uzsēdies telefonam un piezvanījis asistentei atkal. Kā par nelaimi, abi valdes locekļi sākuši apspriest sava esošā priekšnieka nomaiņu.
Sākumā izpilddirektora asistente Kentuki rūpīgi pierakstījusi sarunu, tad nolēmusi ierakstīt to. Nejaušais telefona zvans kopumā ildzis 91 minūti. Asistente iegūto informāciju vēlāk nodeva pārējiem valdes locekļiem.
Lidostas valdes loceklis, kurš bija veicis nejaušo zvanu, iesūdzēja asistenti tiesā par ielaušanos viņa privātajā dzīvē.
Spriedums bija par labu asistentei. Tad minētais valdes loceklis vērsās apelācijas tiesā un argumentēja, ka viņam nelabvēlīgs lēmums radītu risku visiem telefonu lietotājiem. Tiesnesis bija citās domās, sakot – nejauši zvani ar dibenu ir viegli novēršami, piemēram, aizslēdzot telefonu.
Kurš ir vienlīdzīgāks?
Pagājušonedēļ ap Mirandoles pludmali Francijas Rivjērā izkārti paziņojumi, kas liedz apmeklēt populāro atpūtas vietu. Pie tam jūrā esošiem atpūtniekiem liegts tuvoties krastam tuvāk par 300 metriem. Viss tāpēc, ka uz savu villu atpūsties ieradies 78 gadus vecais Saūda Arābijas karalis.
Saskaņā ar Francijas karaļa Luija XV 18.gadsimtā izdoto rīkojumu Francijas pludmales ir publisks īpašums un pieejams ikvienam. Apmēram 100 tūkstoši cilvēku parakstījušies, lai šis likums tiktu ievērots arī šajā gadījumā.
Arī vietējās Valori pilsētas mērs ir neapmierināts un vērsies pie savas valsts prezidenta Fransuā Olanda. Viņš sūdzas, ka arābu viesi izbetonējuši daļu pludmales un ierīkojuši liftu, lai aiztaupītu Saūda Arābijas karalim nogurdinošu kāpienu uz savu villu. Tiesa, pēc karaļa viesošanās solīts visu atgriezt sākotnējā stāvoklī.
Saūda Arābijas karalis ieradies Francijā ar tūkstoš cilvēku lielu pavadošo personālu. 300 no viņiem mitināsies villā, pārējie dzīvos viesnīcās Kannās. Kāds viesnīcu nozares pārstāvis gan neizprot protestētāju neapmierinātību un norāda uz karaliskās ģimenes potenciālo pienesumu vietējai ekonomikai.
Kuram gandrīz nepalaimējās?
Gulbenē apbedīšanas biroja darbinieki grasījušies ievietot morgā kādu sievieti, taču tad atklājies – sieviete patiesībā ir dzīva, vēsta reģionālais laikraksts “Dzirkstele”.
10.jūlijā apbedīšanas biroja “Ritums” darbiniekus izsaukuši kādas 68 gadus vecas sievietes tuvinieki. Minētā sieviete noturēta par mirušu, jo visu dienu nogulējusi ciešā miegā.
Apbedīšanas biroja darbinieki nogādājuši “nelaiķi” morgā un pirms viņas ievietošanas saldētavā atvēruši maisu. Tad pamanīts, ka sieviete mirkšķina acis. Apbedītāji tūliņ sazinājās ar Gulbenes slimnīcas dežūrārsti, kura savukārt izsaukusi “ātro palīdzību”. Sieviete nogādāta slimnīcā un 17.jūlijā meitas pavadībā jau devusies mājās.
SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” izpilddirektore Ināra Nikuļina atgadījumu skaidro ar to, ka, konstatējot nāves faktu, nav izsaukts ne ģimenes ārsts, ne “ātrā palīdzība”, ne policija. Viņas praksē šādā situācija ir pirmoreiz, taču Valmieras ārsti pieredzējuši trīs gadījumus, kad tuvinieki dzīvu cilvēku notur par mirušu.
Kur ir bremzīga birokrātija?
Kādā 63 gadus veca pensionāre Krimskas pilsētā Krievijā nejauši atzīta par mirusi. Kaut arī viņa daudzreiz vērsusies varas iestādēs, lai atzīst viņu par dzīvu, cīņa ievilkusies septiņus gadus.
Minētā pensionāre atzīta par mirusi 2007.gada 26.septembrī, un tajā vainojami policisti, kas kļūdaini identificēja kādas sievietes līķi tajā pašā reģionā.
Pensionāre vairākkārt lūgusi anulēt viņas nāves apliecību, bet allaž saņēmusi atbildi, ka tam nepieciešams tiesas lēmums.
2014.gada 1.augustā – gandrīz septiņus gadus pēc tam, kad viņu atzina par mirušu, sievietei beidza izmaksāt pensiju.
Lietā iesaistījās atbildīgais Krasnodaras apgabala prokurors, kas ierosinājis lietu pret Krimskas pilsētas tiesu varas pārstāvjiem. Bet, runājot par pensionāri, viņa beidzot tika atzīta par dzīvu un atguva savu pensiju. Personas, kas atzina viņu par mirušu, var rēķināties ar disciplinārsodu, toties policijai uzdots noskaidrot patieso identitāti sievietei, kas 2007.gadā tika atrasta mirusi.
Kur Eiropā cīnās par ūdeni?
Pagājušonedēļ lielu daļu Eiropas skāra karstuma vilnis un no ūdens trūkuma cietušas govis Šveices Alpos. Lai palīdzētu, iesaistījās valsts armija, kas ar helikopteriem sāka piegādāt lopiņiem dzeramo. Taču Šveices armija pārkāpa savas valsts robežas un ūdeni “nozaga” no ezera Francijā.
Ezers, no kura Šveices armija ņēma ūdeni, atrodas Franškontē apgabalā, Juras departamentā Francijas Alpos. Vietējie iedzīvotāji bija pārsteigti, kad virs ezera parādījās helikopteri, kas piekārtās tvertnēs iesmēla ūdeni un pēc tam devās prom. Vairāku stundu garumā helikopteri veica 15 lidojumus turp un atpakaļ, līdz vietējā Juras departamenta pārstāvji Šveices varasiestādēm pieprasīja pārstāt ūdens ņemšanu.
Departamenta ģenerālsekretārs Reno Nuri kaimiņvalsts armijas rīcību nodēvēja par likumpārkāpumu.
Vēlāk izradījās, ka Šveices armija neko nav noziegusies. Tā bija izteikusi lūgumu Francijas valdībai ņemt ūdeni tās teritorijā un saņēmusi apstiprinājumu, taču, visticamāk, varas pārstāvji Parīzē piemirsa par to paziņot reģionālajām amatpersonām. Šveices armija no francūžiem lūgusi ūdeni, jo attiecīgais ezers bijis vistuvāk un ļāvis ietaupīt laiku.
Lopkopji Šveicē un Francijā parasti izmanto Alpu pļavas govju ganībām, taču sausuma gadījumā iespējas palīdzēt lopiņiem ir ierobežotas. Šoreiz ūdens govīm veiksmīgi nogādāts, taču tās izrāda gan ietiepību, gan nepateicību, jo atsakās no grūti sagādātā dzeramā. “Nekas īpašs. Ja [gotiņām] nomaina ūdeni, paiet laiks, līdz tās pierod pie tā,” teica viens lopkopis.
Kā Putins uzmundrina savus draugus?
Bijušais Itālijas premjers un miljardieris Silvio Berluskoni pagājušo ceturtdien pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins viņam piesolījis ekonomikas ministra amatu savā valstī. Putina preses sekretārs to noliedz.
„Itālijā mani ir pastūmuši malā, taču Putins man sacīja, ka vēlas man dot [Krievijas] pilsonību un uzticēt Ekonomikas ministrijas vadību,” intervijā izdevumam „La Stampa” sacījis Berluskoni.
Abi politiķi ir seni draugi. Nesenā vizītē Romā Berluskoni solīja, ka viņa vadītā partija “Forza Italia” centīsies atcelt Krievijai piemērotas ekonomiskās sankcijas.
Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs noliedza, ka Putins solījis Berluskoni jaunu amatu, vēsta “Interfax”. „Kā zināms, Putinam un Berluskoni jau izsenis ir draudzīgas attiecības. Viņi uztur sakarus. Šajā konkrētajā gadījumā tas ir simbolisks atbalsts Berluskoni, un tas ir tieši jāuztver kā simbolisks atbalsts, nevis kā formāls atbalsts vai oficiāls paziņojums,” pauda Peskovs.
Jau ziņots, ka 78 gadus vecajam Berluskoni Neapoles tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu par politisku korupciju. Aiz restēm viņš gan nesēdēs, jo lietai iestājies noilguma termiņš.
