Kā celt Latviju?
Valsts Zemes dienests (VZD) saņēmis iesniegumu no jaunlaulāto Saulīšu ģimenes, kuri 18.jūlijā svinēja kāzas Gaiziņkalnā un kuri mudina pārmērīt virsotnes patieso augstumu. Iemesls tam – pāra izveidotais zemes uzbērums kalna augstākajā punktā.
Saulīšu ģimene iesniegumā raksta, ka “oficiāli atzītais Gaiziņkalna augstums ir 311,6 metri. Mēs uzskatām, ka Latvija ir pelnījusi augstāku kalnu. Tāpēc, izmantojot augstākā labuma zemi no sava piemājas dārziņa, mēs veicām zemes uzbērumu kalna augstākajā vietā. Līdz ar to šobrīd kalna faktiskais Gaiziņkalna augstums ir 311,7 metri.”
Mums raksta Saulīšu ģimene: Gaiziņkalnam jauns augstums!Ziņu nodosim kolēģiem LĢIA, kas atbild par Latvijas kartēšanu pic.twitter.com/PusSti3pWf
— ValstsZemesDienests (@ZemesDienests) July 27, 2015
Iesniegums nodots Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrai, kura noraidīja rosinājumu pārmērīt Gaiziņkalna augstumu, ziņo Leta. Aģentūra skaidroja, ka 20 centimetrus biezais uzbērums erozijas un nokrišņu dēļ drīz nosēdīsies un kalns atkal būs 311,6 metri virs jūras līmeņa.
Kurš grib dzīvot zaļi?
Kalifornijas štats Amerikas Savienotajās Valstīs pārdzīvo smagu sausuma periodu, un ūdens patēriņš ir ierobežots. Daudzi mauriņi netiek laistīti, taču kalifornieši raduši risinājumu, kā zālājus saglabāt zaļus – nokrāsot tos.
“Man apnika skatīties uz zālāju, kas līdzinās žāvētam sienam,” sacīja Losandželosas iedzīvotāja Margarita Odelberga, kas nolēma nokrāsot savu mauriņu. Tas gan ir pagaidu risinājums, jo krāsa saglabājas 3-6 mēnešus.
Kalifornijas Universitātes pētnieks Džeimss Bērds to uzskata par labāku variantu nekā mākslīgo zālāju. Dabisks mauriņš, pat tad, ja nokrāsots, dzesē gaisu labāk un tālab ļauj ietaupīt ūdeni.
Izrādās, ka zālāju krāsošana ir vesels bizness, kas tieši tagad piedzīvo uzplaukumu. Viens šādu pakalpojumu sniedzējs sola, ka krāsa nekaitē ne bērniem, ne mājdzīvniekiem, ne zālei, kas varētu izaugt nākotnē.
Kuram savajadzējušās statujas?
Lietuvas galvaspilsētā Viļņā no Zaļā tilta noņemtas padomju laiku statujas, kuras ataino strādniekus, kareivjus, zemniekus un studentus. Uz statujām jau pieteikusies Sovetskas pilsēta Kaļiņingradas apgabalā.
Sovetskas pilsētas mērs Nikolajs Voiščevs sacīja: “Ja šīs statujas nav nepieciešamas Viļņā, mēs tās paņemsim sev Sovetskā.” Viļņas varas pārstāvji apstiprina, ka saņēmuši piedāvājumu, bet ar lēmumu nolēmuši nogaidīt līdz rudenim.
Lietuvas galvaspilsētas mērs Remigijs Šimašjus rosinājis iemainīt statujas pret lietuviešu vēstures bagātībām, kas glabājās Krievijā.
Bet kultūras ministrs Šarūns Birutis ir skeptisks par Viļņas mēra plānu: “Mēs varam sapņot. Dažreiz sapņi piepildās.”
Noņemtās statujas atradušās uz Viļņas tilta kopš 1952.gada. To demontēšana nav patikusi daļai krieviski runājošo lietuviešu, toties valsts prezidente Daļa Grībauskaite paudusi gandarījumu par to pazušanu.
Kuram pietrūkst iecietības?
Pirmdien Zviedrijas galvaspilsētas Stokholmas metro stacijās uzsākta nacionāli noskaņotās partijas “Zviedru demokrāti” reklāmas kampaņa. Tās mērķauditorija it kā ir tūristi, un viņiem atvainojas par ubagotāju eksistenci. Kampaņa sabiedrībā radījusi sašutumu, un ir uzsākta tiesvedība par naida kurināšanu.
Viena reklāma vēsta: “Piedodiet par cūcību šeit Zviedrijā. Mums ir problēmas ar ubagotājiem. […] Valdība nepilda to, kas tai būtu jādara.” Citā reklāmā attēloti guļoši bezpajumtnieki, virs kuriem uzrakstīts: “Zviedrijai vajadzētu veikties labāk.”
Par reklāmām saņemtas desmitiem sūdzību. Tiesībsargs, kas Zviedrijā izskata vārda brīvības un mediju neatkarības pārkāpumus, jau ierosinājis lietu par iespējamu naida kurināšanu. “Šādus gadījumus izskata prioritāri, un spriedumam vajadzētu būt divu nedēļu laikā, iespējams pat šonedēļ,” teica tiesībsarga pārstāvis Deivids Lofgrens.
Daudzi sabiedrības locekļi pauduši sašutumu, un otrdien protesta akcijā pulcējās aptuveni tūkstotis zviedru. Viena no protesta organizētājām, radio personība Eimija Bramme Seija reklāmas raksturoja kā rasistiskas, jo nevienam nav noslēpums, ka lielākā daļa ubagotāju ir imigranti. “[Politiskā partija “Zviedrijas demokrāti”] pielīdzina viņus atkritumiem, kas būtu jāaizvāc,” sašutumu pauda Eimija.
Kurš neizpildīja mājasdarbu?
Riodežaneiro gatavojas vasaras olimpiskajām spēlēm 2016.gadā, taču bažas rada sacensības pilsētas atklātajos ūdeņos – bīstamo vīrusu koncentrācija tajos pielīdzināma neattīrītiem notekūdeņiem.
Pagājušonedēļ “Associated Press” publicējis pētījumu par ūdens kvalitāti piecās Riodežaneiro ūdenstilpnēs, kurās sacentīsies aptuveni 1400 olimpiešu, kā arī vienā publiskajā pludmalē. Visos gadījumos konstatēts tik liels bīstamo vīrusu daudzums, cik tas parasti novērojams neattīrītos notekūdeņos.
Norijot vien trīs tējkarotes šo ūdeņu, vīrusa infekcijas risks ir 99%, taču iespējamība saslimt atkarīga no personas imunitātes un citiem faktoriem.
Riodežaneiro olimpisko spēļu rīkotāji līdz šim izvērtējuši tikai baktēriju radīto bīstamību, bet Pasaules Veselības organizācija (PVO) mudinājusi izvērtēt arī ar vīrusiem saistītos draudus. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) atsaukusies aicinājumam, un tagad Riodežaneiro amatpersonām būs jāveic plašākas ūdens kvalitātes pārbaudes.
Kad Riodežaneiro 2009.gadā piešķīra tiesības rīkot olimpiādi, tā solīja atrisināt ūdens piesārņojuma problēmu. Taču pilsētas mērs Eduardo Pajs vairākkārt atzinis, ka uzdevumu neizdosies paveikt.
Kurš bija piezemēts?
Savu kandidatūru 2024.gada vasaras olimpiskajām spēlēm atteikusi Bostonas pilsēta, ASV. Viedokļi par lēmumu iedzīvotāju vidū atšķiras: daļa to vērtē kā apzinīgu, daļa kā indikatoru pilsētas ambīciju trūkumam.
Bostoniete Karola Oldhama priecājās par atteikšanos kandidēt rīkot olimpiādi. “Es ļoti priecājos, ka pateicām nē, nevis: “Izvirziet kādus nosacījumus gribat, mēs izpildīsim tos”,” viņa teica. “Nodokļu maksātājiem būtu uzkrauts liels slogs, un galu galā rastos daudz neizmantotas infrastruktūras.”
Par izstāšanos savā viedokļu slejā “Boston Globe” priecājās arī Džoana Venoči.
“Cilvēki, kas teikuši "nē", izveidojuši Bostonu tādu, kāda tā ir,” viņa raksta. “Reiz viņi pateica "nē" Karalim Džordžam III […] un "jā" demokrātijai.” Venoči atsaucas uz Bostonas tējas dzeršanu 1773.gadā.
Neapmierināts ir Bostonas Universitātes politikas vēsturnieks Tomass Dž. Veilans. Viņš mudinājis mainīt Masačūsetsas štata moto uz: “Neceri uz neko daudz, piebremzē ar saviem sapņiem. (Think Small, Limit Your Dreams)”
