Balodis jautā: Kā mūs ietekmē interneta kaķi?

Krievijas Ģenerālprokuratūrā rosina pārbaudīt PSRS dibināšanas likumību; “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par Palangas atdošanu Latvijai; ar mobilo lietotni Ķīnā cīnās pret korupciju; pētījumā analizē, kā video ar kaķiem ietekmē darba produktivitāti; Somijā par nekvalitatīvu koncertu turpmāk varēs atgūt naudu; pienākumu izkārt valsts karogu atzīst par Satversmei atbilstošu, bet soda piemērošanu – nē. Par to visu pieci.lv rubrikā “Balodis jautā”. Rubrikas autors Rūdolfs Balodis ieskatās aizvadītās nedēļas interneta dzīlēs un jautā.

Ar ko nodarbojas Krievijas Ģenerālprokuratūra?

Jau vēstīts, ka Krievijas Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi, vai PSRS Valsts padomes 1991.gadā pieņemtais lēmums par Baltijas valstu neatkarības atzīšanu bijis likumīgs. Nesen Krievijas Ģenerālprokuratūrai lūgts arī pārbaudīt PSRS izveides likumību.

Krievijas pilsonis Vladimirs Špitaļovs ir lūdzis izvērtēt Viskrievijas Satversmes sapulces izklīdināšanu 1918.gadā un tai sekojošās Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības dibināšanu.

Izvērtējums pieprasīts, jo Ģenerālprokuratūra agrāk lēmusi, ka Krimas apgabala pievienošana Ukrainas PSR 1954.gadā bijusi nelikumīga, kas bijis par attaisnojumu Krimas aneksijai pērn. Izvērtējums pieprasīts arī tāpēc, ka Ģenerālprokuratūra spriež, vai Baltijas valstu neatkarības atzīšana bijusi likumīga.

Kāpēc gan Latvija varētu pretendēt uz Palangu?

Nesen portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par Palangas novada un jūras teritorijas atgriešanu Latvijas Republikai.

Iniciatīvas autors ir bijušais “Apvienība pret nacismu” līderis Jānis Kuzins. Viņš argumentē, ka

Latvija 1921.gadā nodeva Palangu mūsu dienvidu kaimiņiem, jo tai nebija savas izejas uz Baltijas jūru; vēlāk 1923.gadā Lietuva iekaroja Klaipēdu un tika pie lielas ostas pilsētas, bet Palangas novadu Latvijai neatgrieza.

Vēl Kuzins uzsver, ka līdz ar Palangu mēs tiktu pie vērtīgām naftas atradnēm un iegūtu lielāku enerģētisko neatkarību. Līdz šim savākti apmēram 100 paraksti.

Kā izskaust mazos korumpantus?

Ķīnā valsts izstrādātā mobilajā lietotnē ieviesta funkcija, kas ļauj sūdzēties par korupciju. Jau pirmajā dienā tā sevi attaisnojusi ar uzviju – salīdzinot ar vidēji 300 ziņojumiem dienā iepriekš, sūdzību skaits pieaudzis par aptuveni tūkstoti.

Lietotne piedāvā sūdzēties par 11 dažādiem pārkāpumu veidiem, piemēram, par dārgu restorāna apmeklējumu, ko amatpersona sedz par nodokļu maksātāju naudu.

Kāds no lietotājiem jau ziņojis par kādu izšķērdīgu pašvaldības jaunceltni, kas ir pretrunā pieņemtajai taupības politikai. Vēl lietotne dod iespēju augšuplādēt dokumentus un attēlus, lai vēlāk tos izmantotu kā pierādījumus.

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins kopš nākšanas pie varas 2012.gadā stingri iestājas pret korupciju. Viņš izteicies, ka vēlas sodīt “gan tīģerus, gan knišļus”. Ar to domāts, ka zema ranga amatpersonas jāuzmana ne mazāk kā tās, kas ieņem augstāku statusu.

Kā kaķu video ietekmē darba produktivitāti?

Indianas universitātē ASV veikts pētījums par kaķu video skatīšanos un tās ietekmi uz darba produktivitāti. Secinājums – šādu video skatīšanās, iespējams, palīdz labāk strādāt.

“Pat ja cilvēks skatās kaķu video, lai nosistu laiku […], gūtais emociju lādiņš var vēlāk palīdzēt veikt sarežģītus uzdevumus,” sacīja pētījuma autore Džesika Gela Mairika. Pētījumā tika intervēti 7000 cilvēku, un vairums atzina, ka video ar kaķiem uzlabojot viņu garastāvokli. Bez tam pozitīvas emocijas parasti atsverot vainas sajūtu par nepadarīto darbu.

Pētījuma autore noliedz, ka viņas darbs nebūtu pietiekami akadēmisks: “Ja mēs gribam saprast, kā internets ietekmē katru no mums individuāli un sabiedrību kopumā, pētnieki nevar ignorēt video ar kaķiem.”

Apmēram 45% no oriģinālvideo, kas nonāk “YouTube”, ir redzams kāds dzīvnieks. Vairumā gadījumu tas ir kaķis, un 2014.gadā “YouTube” bija publicēti divi miljoni šādi video, padarot to par populārāko kategoriju.

Kādi mākslinieki drīkst uzstāties reibumā?

Parasti mūzikas pasākumu apmeklētājs var atgūt naudu tikai tad, ja koncerts atcelts. Tagad Somijas Patērētāju tiesību aizsardzības padome lēmusi, ka nauda atgūstama arī tad, ja koncerts neatbilst gaidāmajai kvalitātei.

Šādu lēmumu pamudinājis rokmūzikas leģendas Čaka Berija koncerts 2013.gadā Helsinkos. Todien mūziķis uzkāpis uz skatuves, bet acīmredzami nebijis formā: viņš izskatījās noguris un apslimis ar gripu. Pats Berijs atvainojies publikai par savu slikto priekšnesumu, toties koncerta rīkotājiem tagad jāatdod puse no biļešu ieņēmumiem.

Somijas Patērētāju tiesību aizsardzības padomes priekšsēdētājs Pauli Stalbergs gan norāda, ka katrs koncerts vērtējams individuāli.

“Tas nav nekas neparasts, ka rokfestivālos daži mākslinieki ir salietojušies, un tas ne vienmēr ietekmē priekšnesuma kvalitāti,” viņš skaidro.

Citiem vārdiem sakot, ja no mākslinieka sagaida, ka viņš uzstāsies reibuma stāvoklī, no viņa nevar sagaidīt kompensāciju atšķirībā no, piemēram, klasiskās mūzikas orķestra. 

Kāpēc karoga neizskāršana nebūtu sodāma?

Satversmes tiesa par atbilstošu Satversmei atzinusi pienākumu svētku un atceres dienās izkārt valsts karogu, toties sodu par normas neievērošanu nē.

Par karoga neizkāršanu svētku vai atceres dienās var piemērot brīdinājumu, un par atkārtotu pārkāpumu iespējams 40 eiro naudas sods. Satversmes tiesa lēmusi, ka sodīt par prasības neievērošana neatbilst Satversmei. Tā pamato, ka karogs būtu jāizkar, atzīmējot Latvijas valstij nozīmīgus vēsturiskus notikumus, nevis bailēs no soda.

Lieta tika ierosināta pēc Solvitas Olsenas sūdzības, kura bija saņēmusi administratīvo sodu par karoga neizkāršanu. Viņa uzskatīja, ka tā tiek ierobežota viņas vārda brīvība. Toties Satversmes tiesa norādīja, ka demokrātiskā sabiedrībā nav pieļaujams sods par viedokļa nepaušanu.

Izklaide
Kultūra
Jaunākie
Interesanti