Ieraudzīt, ar kādām iekārtām un instrumentiem kādreiz strādāja amatnieki, un izzināt, kā gadu gaitā mainījušās kokapstrādes paražas - to visu iespējams aplūkot kokamatniecības muzejā Līgatnē.
Ideja par šāda muzeja izveidi Rihardam Vidzickim radās pirms 15 gadiem.
„Tas bija ilgs ceļš. Sākumā es meklēju vietu, kur to visu darīt. 2003.gadā atradu šo vietu, kur tagad ir Vienkoču parks, bet arī tad nebija uzreiz finansiālu iespēju celt šo kokamatniecības muzeju un tā kā vieta tāda piemērota, es sāku veidot dabas takas, Vienkoču parka takas. 2007.gadā atvēru Vienkoču parku, bet tā ideja par kokamatniecības muzeju visu laiku bija dzīva,” stāsta amatniecības muzeja un Vienkoču parka īpašnieks Rihards Vidzickis.
Pērn Rihards Vidzickis kopā ar saviem domubiedriem nolēma šo ideju beidzot realizēt un arī citus iepazīstināt ar koka amatniecības vēsturi. Vienkoču parka apmeklētājiem tā ir iespēja uzzināt daudz jauna.
Līvānu 1.vidusskolas 3.klases audzinātāja Ināra Jačmenkina atzīst, ka "mūsu bērni jau auguši pavisam citā vidē un viņi daudz, daudz nezina no tā, kas ir bijis iepriekš".
Lai gan muzejā redzamie darbarīki jau kļuvuši par vēstures eksponātiem, amatnieki tos iecienījuši arī mūsdienās.
“Mūsdienu hobiju amatnieki meklē šos te senos Šefīldas darbarīkus, kas ir gan vizuāli skaisti, gan tērauds tiem ir labs, gan ar tiem ir prieks strādāt,” – tā Vidzickis.
Ar laiku kokamatniecības muzeju plānots paplašināt, sīkāk attēlojot koka meistaru dažādo profesiju specifiku.
