4. studija

Atbrīvo ozolu un līgo!

4. studija

Ceļojumu rubrika. Kas jāzina ceļojot uz Brazīliju

Ārzemnieki dalās iespaidos par Jāņu svinēšanu

Ārzemnieki brīnās par Jāņu svinēšanu un lustējas līdz ar latviešiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latviešiem Jāņi un Līgo ir ierasti svētki ar visiem zināmām tradīcijām. Bet ārzemnieki, kas Jāņus šeit svinējuši pirmoreiz, neslēpj izbrīnu par latviešu lustēšanu.

“Es atceros, ka es biju pārbrīnījies. Jāņos es braucu uz Saulkrastiem toreiz. Redzēju, ka latvieši dejo nepārtraukti, visu nakti, līdz sešiem rītā. Es jau trijos sāku lūzt nost, bet viņi - nē, nē, nu, iedzer alu. Tas bija fantastiski. Es redzēju īsto latviešu dvēseli, kā latvieši priecājas, viņi ballējas, neguļas - viņi rullē!” saka itālietis Roberto Meloni.

Meksikānis Havjers Garsija atceras, ka pirmos reizi Jāņu svinēja 1992.gadā: “Es biju tikko atbraucis Latvijā, un man bija pārsteigums, ka tiešām bija svinīgi, cilvēki etnogrāfiski veidoja to visu - pina kroņus, vainagus. Un tas mani ļoti izbrīnīja, arī tas, ka bija uguns, un daži pat leca pāri. Tā tradīcija mani pārsteidza.”

“Kad jālec pāri ugunskuram, liekas, ka tā meitene kritīs iekšā, bet nekrīt! Tas viss ir ļoti…. svētki, tādi riktīgi svētki. Jāņos uzreiz redzu īsto, dziļo, priecīgo latviešu dvēseli, ka viņi grib priecāties, kustēties, dejot, kustināt kauliņus, plencīšus un gurniņu līdz rītam, ka pat itāļi nevelk līdzi,” atzīst Roberto.

Viņš arī jūsmo par tautastērpu skaistumu: “Jūs jau esat skaistas pēc dabas. Dievs te ir ilgi apstājies šajā zemē. Bet, kad jūs esat  tautas tērpā ar vainagiem, ziediem, jūs esat fantastiskas. Tas arī ir, ar ko asociējas - latvieši mīl, rūpējas par savām saknēm, par skaistumu, un ir tuvu dabai. Un tas mani vienmēr iepriecina.”

Tāpat brazīlietei Solanžai Karlauskai ļoti patīk Jāņi, vienīgi latviešu dziesmas dažreiz šķiet skumjas: “Dažreiz man liekas, ka dziesmas mazliet, pat ja tās ir ātras, tās ir mazliet bēdīgas. Bet tas ir tāpēc, ka brazīļiem mums ir ļoti aktīvākas vai priecīgākas dziesmas. Es kad es redzu, ka visi dzied un ir priecīgi, tad man sirds atmierina - tas ir labi, tas ir pozitīvi.”

Pat tik ierastais Jāņu siers ārzemniekiem, kas nu dzīvo Latvijā, bijis liels jaunums. “Es arī pagaršoju Jāņu sieru, kas man ar ķimenēm bija tāds jaunums, es vienmēr atceros, Jāņus ar smaidu,” saka Roberto.

Tikmēr Havjērs atradis veidu, kā sieru uztaisīt tuvāk savai gaumei: “Es arī taisu sieru, pavārs būdams, iemācījos taisīt sieru, bet es pielieku vēl čili klāt ķimenēm, lai būtu arī asums. Bet man patīk Jāņu siers. Es lieku kuminu un čili klāt, lai būtu vairāk pikantums.”

Šogad Roberto Jāņus gan Latvijā nesvinēs, bet aizvien atminas lustīgu līgošanu Latgalē. Savukārt Havjērs kā lielākā daļa līgotāju brauks uz laukiem. Arī Solanža lustēšanu nelaidīs garām: “Jāņu siers un alus būs taču galdā? – Bet protams! Bez tā nevar. Un dziesmas būs arī, daudz dziesmas. Un uguns.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti