Lai arī senākās Ziemassvētku kartiņas Madonas muzeja fondos datējamas ar 1906. un 1909. gadu, tās joprojām ir lieliski saglabājušās - krāsas ir košas, tinte neizplūdusi un rokraksts skaidri salasāms.
Laika gaitā atklātnīšu modes tendences ir mainījušās - krāsaini zīmējumi, melnbalti dabas skati, reliģiski motīvi.
Savdabīga ir jau padomju laikā - 1946.gadā sūtītā kartiņa: lai arī uz tās joprojām rakstīts "priecīgus ziemassvētkus", attēls liecina jau citas noskaņas.
“Interesants ir tas, ka šis ir zīmogs “prosmotrenno”. Šī vēstule ir gājusi caur cenzūru, jo 1946.gads. Virsū ir Ziemassvētki, bet zīmējums ir ļoti savdabīgs - jādomā, vai tas ir Salatēvs padomju vai Ziemassvētku vecītis, un dīvainā kārtā viņam ir nevis zirgs, bet ēzelītis!” par vairāk nekā 65 gadus veco kartiņu saka Madonas muzeja krājuma glabātāja Māra Gaidule.
Madonas pasta nodaļā Ziemssvētku atklātņu stendos šogad vērojama stilu pārbagātība, iztirgots jau vairāk nekā 4000 kartiņu. Darbinieki lēš, ka pēdējos gados sūtītāju skaits ir nostabilizējies, un cilvēki joprojām novērtē rakstīto atklātnīti. “Vīrieši pērk dārgākas, sievietes skatās tās maziņās un tādas lētākas, bet pirmās pazūd skaistākās,” saka Madonas 1.pasta nodaļas vadītāja Vita Bartuševiča.
Sūtīts tiek gan tepat kaimiņiem, gan uz tālākām vietām Latvijā un ārzemēm. “Kaimiņiem arī, māsa man tālumā dzīvo Talsos, brālis - Saldus rajonā,” uzsver madoniete Ausma Bērziņa.
Savukārt cits madonietis Marks Smirnovs saka, ka daudz labāk par īsziņu ir aizsūtīt citam kartiņu. “Arī vecmammai sūtīšu. Jau ir sataisīta. Jāaizsūta, lai uz svētkiem atnāk,” norāda Smirnovs.
Savukārt pensionētā skolotāja Daila Semberga norāda, ka kartiņas sūta vistuvākajiem radiem, draugiem un bijušajiem absolventiem Kanādā, ASV un Vācijā.
