Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Ugunsnelaime kultūrvēsturiskās mājās Alsungas novadā

Dienas ziņas

Kazdangā sākusies arheoloģiskā ekspedīcija

Divmastu burinieks Rāznas ezerā

Ar burinieku pa Latgales jūru

Rāznas ezers ūdens tilpuma ziņā ir lielākais Latvijā un nereti tiek dēvēts arī par Latgales jūru. Pēdējo nedēļu laikā ezerā vērojams līdz šim neierasts skats – tagad Latgales jūra var lepoties ar savu koka divmastu burinieku. Šī ir pirmā un pagaidām vienīgā šāda mēroga iekšzemes burulaiva Latvijā.

Sarkankoka burulaiva “Sea Esta” jeb “Jūras vērsis” izgatavota Zviedrijā 1980. gados, tās garums ir 12 metri, platums 3,5 metri, svars desmit tonnas.

Sākotnēji kuģa kapteinis Andris Struckis, kurš sevi dēvē par latgaliešu jūrasbraucēju, burinieku iegādājies, lai īstenotu savu sapni apceļot pasauli, taču pēcāk atvedis uz Rāznu. „Rāznā foršāk. Te nevajag tālu braukāt uz Rīgu. Jūrā man būs cits, lielāks kuģis. Šī ir mazā laiviņa, viņa jūrā nav vajadzīga. (..) Te cilvēkiem vairāk interese ir par vizināšanos ar laivu nekā Rīgā,” saka Struckis.

“Burāšana vispār ir vesels process, tas nav tā kā ar motoru – iedarbināji, enkuru pacēli un aiziet. Buras salikt tas ir ar vismaz stundu jārēķinās”. Kā stāsts kapteinis, laiva Rāznas ezera Čornajas jeb Dukstigala līcī noenkurota vien nesen, tāpēc daudz kas vēl pašiem Andrim un viņa komandai ir jauns, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka burāšanu ezerā var pielīdzināt pat braucienam Baltijas jūrā.

”Rāznā ir tādi viļni, ka ar parastu laiviņu te nav ko darīt, te vilnis ir ass; jūra ir dziļa, tur ir  vilnis garāks, bet te tas ir īss un ass. Arī Baltijas jūra ir viena no sliktākajām burāšanai jūrām pasaulē, jo tā ir sekla un arī tur ir īsi viļņ,i” skaidro Andris.

Nevar nepieminēt, ka uzņēmējs savulaik visai nopietni nodarbojās ar lidošanu un Latgalē kā viens no pirmajiem bija iedibinājis supervieglo lidmašīnu kustību. Tagad gan sirds vairāk pie burām.

“Pamēģinājām, uz diviem nopirkām pavisam mazu buru laiviņu un ielikām to Lubānas ezerā, un pēc paburāšanas vairs negribas sēsties pie lidmašīnas stūres. Tad, kad to laivu dzen vējš bez motora bez trokšņa, tā ir tāda daudz smalkāka padarīšana,” saka Andris.

Buriniekam ir garais ķīlis, tādēļ kuģa iegrime - tikai aptuveni 1,5 metrs. Rāzna, kuras vidējais dziļums ir septiņi metri un platība ap 57 kvadrātkilometriem, ir praktiski vienīgais ezers Latvijā, kas piemērots burukuģim.

„Lubāns ir sekls un tur burājam ar mazo laiviņu. Tepat Rāznai normālā vējā pārbraukt pāri - tā ir stunda apmēram. Kas tas ir? Ja mazāks ezers, tad tā ir „plančka”,” piebilst burinieka kapteinis.

Lai kuģi apkalpotu, nepieciešama vismaz divu cilvēku liela komanda. „Andris vairāk ir kapteinis un stūrmanis. Es vairāk piepalīdzu ar burām un citām lietām, uz ko Andrim nepietiek roku,” saka burinieka bocmanis Andris Uškāns.

Labā vējā burulaiva var sasniegt ātrumu līdz astoņiem mezgliem jeb aptuveni 15 kilometri stundā, savukārt pilnīga bezvēja gadījumā izlīdzēties ar 100 zirgspēku dīzeļdzinēju. Tā kā Rāznas ezers atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, ar motoru aprīkotu transporta līdzekļu skaits ezerā tiek kontrolēts. Kopā tiek izsniegta ne vairāk kā 21 atļauja, šobrīd izsniegtas 17.

Sapni par pasaules apceļošanu kapteinis nav atmetis, taču tam tiks izmantots lielāks burinieks. Savukārt „Sea Esta”, domājams, paliks Rāznā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Izklaide
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt