Lohnesa ūdeņi mistērijas medniekus piesaistījuši no paaudzes paaudzē. Viens no tādiem ir Diks Reiners. Taču viņa pētījumi nemaz neiedvesmo tos, kuri tic, ka Lohnesa briesmonis patiešām pastāv un varētu slēpties kādā alā zem ezera virsmas. „Es esmu ļoti ieinteresēts šajā lietā, un aizrautīgi analizēju ikvienu fotogrāfiju vai fenomenu. Taču es nedomāju, ka ezerā dzīvotu kāds liels dzīvnieks,” saka Lohnesa ezera pētnieks Diks Reiners.
Izmantojot modernus zemūdens dronus, Lohnesa ezerā iepriekš atrasts Otrā pasaules kara laika Velingtona bumbvedējs, 100 gadu veca zvejas laiva un arī atlūzas no Džona Koba ātrumlaivas pēc fatāla rekorda uzstādīšanas mēģinājuma 1952. gadā.
Šī gada sākuma kāds pensionēts zvejnieks paziņojis, ka ir atrasta jauna aiza, kas ir gana liela, lai atbilstu leģendārā monstra patvērumam. Taču skenēšanas ierīces konstatēja, ka tajā vietā nav ne bezdibeņa, ne anomāla reljefa.
„Drons var pietuvoties ezera gultnei un izpētīt objektus ar augstu izšķirtspēju, tāpēc mēs devāmies apskatīt šo dziļvagu, un pārliecinājāmies, ka tādas tur nav. Tātad, nav arī Nesijas alas,” komentē projekta vadītājs Adrians Šains.
Lohnesa ezera izpēte ir sevišķi sarežģīta tā stāvo nogāžu un dziļuma dēļ, kas dažviet sasniedz pat 230 metrus. Turklāt ūdens ir duļķains un necaurredzams, jo ezera gultne satur daudz kūdras. Tomēr zinātnieki neatmet cerības uz jauniem atklājumiem nākotnē.
Cits kaislīgs Lohnesa ezera briesmoņa pētnieks pirms kāda laika paziņojis, ka liecību par Nesijas pastāvēšanu pēdējā laikā tikpat kā nav, jo viņa, visticamāk, ir smagi saslimusi vai pat mirusi.
