Saulgrieži ir vieni no mītiskākajiem svētkiem latviešu folklorā, kas saistās ar dažādām tradīcijām un rituāliem. Daugavpils novada Ambeļos folkloras kopa "Speiga" jau tradicionāli Jāņu svētkus svin pēc mūsu senču tradīcijām, rekonstruējot Līgo dienas ritumu.
"Jāsakārto māja, lai var tīrā istabā ienest bērzus. Kalmēm ir praktiska nozīme, kas bija aktuāla, kad nebija ķīmijas, tas ir - kukainīšus izvest, blusiņas, lai mājās nedzīvo. Saimnieces, kurām ir gotiņas, sien savu sieru, cep pīrāgus. Puiši arī laicīgi alu dara, jo vienā dienā to nevar izdarīt," stāsta Ambeļu kultūras nama vadītāja, folkloras kopas "Speiga" vadītāja Ingrīda Skutele.
"Līgo jebkuram latviešu, latgaliešu cilvēkam ir sasaukšanās ar savām saknēm. Tā ir mūsu pagātne, tagadne un nākotne. Tā ir neatņemama sastāvdaļa mums visiem," norāda folkloras kopa "Speiga" dalībnieks Jānis Ozoliņš.
Tikpat neatņemama saulgriežu sastāvdaļa ir vainags, kas kā aplis simbolizē sauli, bieži vien jaunas meitas to izmanto arī zīlēšanā. Kā norāda prasmīgā vainagu pinēja Ritas kundze, Līgo svētkos tam jābūt īpaši krāšņam.
"Vispirms ir jāsalasa labas puķītes, kas ir domātas tieši Jāņu dienai. Tā, kā pie manis - gan rozītes, gan jasmīniņi, arī margrietiņas. Vajag, lai būtu arī zālītes. Uzliec vainadziņu un galva nesāp," teic Rita Matisāne, folkloras kopas "Speiga" dalībniece.
Padarot visus mājas darbus, ģimene tiekas pie svētku mielasta, lai tālāk dotos iededzināt vīru sagatavoto ugunskuru. "Mēs cenšamies to darīt, kad mūsu vietā saule riet. Šogad tas tā ir," teic Ingrīda Skutele.
Mainoties saules ritumam, iestājas jauns gada periods. Turklāt šis ir arī maģisks laiks, tāpēc saulgriežos no saules un dabas jāuzņem spēcinoša enerģija nākošajam periodam.
