Lielāki un mazāki motorzāģi, skaidas un caur tām koka figūras, tāda aina redzama pie Bejas pamatskolas. Vietējie iedzīvotāji šo pasākumu izbauda ne tikai kā sacensību, bet sava veida izklaidi, kurā aplūko arī tas koka skulptūras, kas tapušas pirms gada, diviem un pat sešiem.
Daudzi no sacensību dalībniekiem ikdienā strādā ar zāģi mežā, bet mākslas zāģēšanas plenērs ir arī neliels izaicinājums:
“Bērns ļoti gribēja, lai es kaut ko uztaisu. Ne tikai lai vinnētu, bet arī vienkārši prieka pēc, lai būtu, ko atcerēties. Bija doma ērglīti, bet kurš to lai zina, kas galu galā būs – varbūt tikai malkas pagale,” smej Mākslas zāģēšanas plenēra dalībnieks Roberts Grenkovs.
Pirmoreiz par šādu pasākumu Latvijā šogad uzzinājis arī Raivo Perandi no Igaunijas. Viņš koka skulptūras veido jau 15 gadus un šoreiz līdzi paņēmis piecus zāģus. Raivo stāsta, ka piedalījies sacensībās Somijā, Igaunijā un arī Lietuvā, un lai arī šoreiz atbraucis viens, uz sacensībām līdzi ņem arī 18 gadus veco dēlu.
“Ar koku strādāju visu dzīvi, bet kādudien, tiekot pie laba zāģa, pamēģināju veidot skulptūras, un tas iepatikās, sākotnēji kā hobijs, bet nu jau kā darbs,” atklāj Perandi.
Mākslas zāģēšanas plenēra dalībnieks Ivars Zābaks savukārt spriež, ka “koks ir tāda dabas dāvana, ja viņš daba aug, tad tas ir jāizmanto, ja no tā var uztaisīt smukas lietas, tad kāpēc to neizdarīt.”
Šādas aktivitātes Bejas pagastā aizsāktas pirms gandrīz 20 gadiem – 1998.gadā, kad liela daļa skolas birzītes koku vētras vējā nolūza, toreiz Viktors Litavnieks, kurš līdzīgu skulptūru veidošanu bija redzējis pie Zvārtavas pils, rosināja pašiem no nolūzušajiem kokiem radīt ko skaistu un noderīgu ikdienas skolas dzīvei. Jānis Pūpols šajā pasākumā piedalījās gan toreiz, gan arī tagad.
“Kā jau latvietim – bez koka nekas nenotiek. Mājas būvējam no koka, viss ir no koka. Īsti akmeņkaļi mēs neesam, bet no koka mēs kaut ko mākam darināt,” saka Pūpols.
Šīs mākslas zāģēšanas plenērā tapušās skulptūras pēc to izgatavošanas tiek vērtētas un nonāk skolas pagalmā, bet paši mākslinieki apbalvoti, uzvarētājam dāvinot zāģi, ar kuru radīt jaunus darbus.
