Viena no galvenajām vietām lauku amatniecībā atvēlēta koku darbnīcai. Līdztekus senajiem darbarīkiem tagad katram interesentam apskatāmas un izmēģināmas mazāk zināmas iekārtas - slīmesta sols un koka virpa. Tos abus pēc zīmējumiem izgatavojis galdnieks Gatis Svipsts. Viņš atzīst, ka šādas ierīces amatnieki izmantojuši 14. un 15.gadsimtā Anglijā, arī Latvijā tās esot bijušas līdzīgas.
„Mēģinu krēslam kāju virpot. Koks ir sauss, nav gluži tā, kā to darītu mežā ar zaļu koku. Bet apmēram priekšstats rodas, kā tas viss notiek, kā kustas,” rāda galdnieks Gatis Svipsts.
Koku darbnīcā interesentu netrūkst, arī pārējās ekspozīcijas telpas ļaužu pārpildītas. Te rosās saules cepumu cepēji, akmens zīmējumu veidotāji, pirmo aušanas prasmju apguvēji. Ja vieni tikai noskatās notiekošajā, tad citi drosmīgi izmēģina savu roku dažādos amatos. Pasākuma apmeklētājs Juris Andžāns atceras, ka audušas abas vecāsmātes, pats aust neprot.
Apzināt, pētīt un popularizēt kultūrvēsturisko mantojumu - tāda ir muzeja misija. Kā atzīst muzeja vadītāja Jolanta Berga, tad šodien interesi par šīm vērtībām, īpaši senajām amatu prasmēm, nevar radīt, tikai lasot vai skatoties, tāpēc arī izveidota vide to praktiskajam pielietojumam:
„Mūsu vēlme šeit pulcēt ģimenes, lai būtu iespēja vecākiem ar bērniem kopā iziet no mājas un lietderīgi darbojoties kopā, kaut ko jaunu iemācīties.
Aizputes muzeja pagraba velvēs jaunizveidotajā ekspozīcijā amatu prasmju meistarklases tik plašam interesentu lokam notika pirmoreiz. Tiek plānots, ka šādi pasākumi turpmāk varētu kļūt regulāri.
