Katra balva un novērtējums, tāpat kā jebkurš labs viesis dod enerģiju un spārno jaunām idejām, atzīst vīndaris Mārtiņš Sants.
Pirms pieciem gadiem, izveidojot vīna pagrabu ar degustācijas zāli Aizputes pilsmuižas velvēs, viņam neesot ne prātā nācis, ka cilvēkiem varētu būt tik liela interese par pašgatavotajiem augļu un ogu vīniem. Vidēji gadā tie esot ap diviem tūkstošiem apmeklētāju gan no Latvijas, gan ārvalstīm.
“Atbrauc itāļi un sēž pie viena galda, latvieši pie otra galda. Ieleju pirmo sauso baltvīnu, un itāļi prasa, kas tā par vīnogu šķirni, tik pazīstama garša un vai tā aug tikai ziemeļos. Vai nevarot dabūt stādu,” stāsta Sants.
Šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 60 vīna darītavas, aptuveni ceturtā daļa no tām Kurzemē.
Mārtiņš Sants atzīst, ka konkurence ir galvenais dzinulis, kas neļauj atslābt un liek celt kvalitāti. Tiesa gan, nekad neesot bijusi doma par lielražošanu, bet gan individuālu pieeju katram apmeklētājam.
“Pirmoreiz, kad ienācu pagrabos, sapratu, ka nepieciešamas ļoti lielas investīcijas. Cik man sanāk, tik mēģinu pagrabus izremontēt, nesabojājot veco,” stāsta vīndaris.
Ozolkoka mucās tiek gatavināts vīns, kas ir sava veida eksperiments - atklāj Mārtiņš Sants. Tā ir arī daļa no Latvijas vīna kultūras, kas Latvijā aizsākusies pavisam nesen.
“Jāskatās, vai gadu jāpastāv, varbūt pusgadu. Laiku pa laikam tas jāpagaršo, kā tas mainās, un vai vispār to vajag darīt, varbūt nevajag darīt,” klāsta vīndaris.
Kurzemes balvu „Lielais Jēkabs” nominācijā „Dižā Kurzemes degustācija” Aizputes vīna darītava ieguvusi astoņu pretendentu konkurencē.