Kā labāk dzīvot

Arvien pieaug kiberuzbrukumu skaits

Kā labāk dzīvot

Situācija Rīgas parkos un dārzos

Žurkas - biežas viešņas pilsētā

Žurkas apsēdušas daudzdzīvokļu māju. Ko iesākt

Ja daudzdzīvokļu namā pamanītas žurkas, jāvēršas pie namu apsaimniekotāja, kura pienākums ir reizi ceturksnī veikt deratizāciju. Svarīgi, ka atkritumu konteineri atrodas ārpus mājas, ir slēgti un to apkārtne ir sakopta. Ja uz sūdzībām netiek reaģēts, jāvēršas pie Veselības inspekcijas, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāve Una Grenēvica un Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības kontroles nodaļas vadītāja Ilona Drišļuka. 

Dzīvnieki labprāt nāk pilsētā dzīvošanai labvēlīgo apstākļu dēļ.

Pilsētā ierasti ir siltāks, iespējams atrast daudz barības atkritumu konteineros, turklāt daudzi cilvēki dzīvniekus un putnus vēl baro, nerēķinoties, ka maizes gabalus, ko neapēdīs baloži, atnāks apēst žurkas,

vērtēja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētā profesore Tatjana Zorenko. 

Viņa norādīja, ka pilsētā dzīvo ne tikai tādas sugas kā melnā un pelēkā žurka vai mājas peles, bet arī citi savvaļas dzīvnieki, piemēram, strupastes, un visi šie grauzēji ir ļoti gudri un prasmīgi pielāgojas apstākļiem. 

Situācijas risinājums ir preventīvas darbības jeb deratizācija, kas namu apsaimniekotājiem jāveic reizi ceturksnī, izvietojot indes, stāstīja Grenēvica. Ja ar to nepietiek, apsaimniekotājam jāveic papildu pasākumi. 

“Ja 45 dienu laikā, kas ir garantijas periods, atkārtoti tiek identificēti grauzēji mājās, tad tas ir bezmaksas pasākums, ko mēs īstenojam, līdz ar to kopumā problēma tiek veiksmīgi risināta,” viņa vērtēja. 

Vienlaikus viņa atzina, ka grauzēju populāciju ietekmē arī cilvēku paradumi.

“Mēs esam vairākkārt aicinājuši savus klientus turēt šos [atkritumu] konteineru vākus aizvērtus, bet diemžēl ir diezgan sarežģīti arī ar šo pusi,” norādīja Grenēvica. 

Tāpat viņa atgādināja, ka atkritumu konteineri jānovieto ārpus daudzdzīvokļu mājas, sakoptā teritorijā: “Kopš pagājušās vasaras šie padomju ēkās izvietotie atkritumu stāvvadi ir jāslēdz, un to ekspluatācija tālāk nav pieļaujama. Līdz ar to tas būtiski uzlaboja higiēnas stāvokli mājās un risina grauzēju jautājumu.”

Ja iedzīvotājam rodas aizdomas, ka namu apsaimniekotājs neveic nekādus pasākumus, lai  cīnītos ar grauzējiem, ir iespējams vērsties ar iesniegumu pie Veselības inspekcijas, kas organizēs pārbaudi, norādīja Drišļuka: 

“Veselības inspekcija izskata sūdzības, ko iedzīvotāji iesniedz par namu apsaimniekotāju nepietiekošām darbībām, lai žurkas iznīcinātu. Pēdējā laikā, no 2016. līdz 2021. gadam, mēs esam saņēmuši 371 sūdzību.”

Viņa uzsvēra, ka namu apsaimniekotājam vai mājas pārvaldniekam ir jāseko līdzi atkritumu konteineru novietnēm, lai tur nebūtu bedres, caurumi un lai pagrabos un bēniņos būtu kārtība. 

Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova uzsvēra, ka pārtikas uzņēmumi un lielveikali tiek regulāri uzraudzīti, tiem jāievēro speciālas prasības gan par pārtikas, gan atkritumu glabāšanu, arī regulāriem deratizācijas pasākumiem. 

“Higiēnas noteikumi pārtikas apritē paredz, ka jābūt gan atbilstošai iekšējo sienu apdarei, gan ārējās sienas nedrīkst būt ar plaisām, gan lai būtu atbilstoši sakārtotas komunikācijas. Tas viss ir atrunāts noteikumos, tikai sliktais saimnieks neko nedara un pēc tam sūdzas, ka nevar tikt vaļā no pelēm, žurkām,” viņa vērtēja. 

Marčenkova norādīja, ka problēmas ir ar vecām ēkām, kurās šīs prasības nav ievērotas, ir dažādi caurumi, šķirbas, piekļuve komunikācijām, kas rada labvēlīgus apstākļus žurku populācijai. Tāpat būtisks faktors ir sakārtota vide ap ēku, viņa uzsvēra: 

“Ne velti higiēnas noteikumos visur ir uzrakstīts, ka jāievēro teritorijas labiekārtošana. Tas nozīmē, ka apkārt ēkai nedrīkst būt krūmi, biezokņi, nedrīkst būt dēļi, baļķi sakrāmēti pie sienām.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt