Eksperti atzīst – uz svētkiem aktivizējas ļaundari, kuri interneta vidē no cilvēkiem vēlas izkrāpt naudu.
“Šobrīd notiek ļoti daudz uzbrukumu. “Kaspersky Lab” dienā apstrādā 310 000 unikālu vīrusu kodu,” atklāja “Kaspersky Lab” vadītājs Baltijas valstīs Andis Šteinmanis.
Metodes, kā izkrāpt naudu un inficēt datoru vai telefonu, ir visdažādākās: e-pasta sūtījumi ar aicinājumu atvērt pielikumu vai uzklikšķināt uz inficētas saites, viltus Ziemassvētku apsveikumi un citi.
“Uz mobilo telefonu var atnākt saite, kuru nospiežot, pat nesapratīsiet, kur jūs aizejat. Aiziesiet uz kaut kādu mājaslapu, un tajā pašā laikā uz telefona tiks instalēta aplikācija, kura pārņems superlietotāja tiesības. Viņš spēs nodzēst pēdas, izsūtīt SMS uz maksas numuriem. Jūs pat nezināsiet, kas tur tālāk var notikt. Vienkārši mēs zaudēsim naudu,” stāstīja Šteinmanis.
“Beidzamās dienās redzam izteiktu aktivitāti “Facebook”, kur reklamē pāris internetveikalu. Diemžēl tie ir krāpnieciski. Tie attāli atgādina zināmu zīmolu veikalus. Tajos tiek pārdotas preces ar tādām atlaidēm, kas nav reālas,” piebilda “Cert.lv” drošības speciālists Gints Mālkalnietis.
“Par brīvu ir tikai siers peles slazdā” - pēc šādā principa vajadzētu vadīties, iepērkoties internetveikalos. Bankā “Citadele” stāstīja – parasti ap Ziemassvētkiem sūdzību skaits no klientiem par nekvalitatīviem pirkumiem pieaug trīs reizes.
“Noteikti jāskatās interneta pārlūkā augšējā rindā, vai pirms adreses ir “s” burtiņš – https. “S” burts ir svarīgs, tas nozīmē, ka darījumi notiek drošā vidē,” ieteica AS “Citadele Banka” valdes loceklis Valters Ābele.
Ja nu gadījumā tirgotājs tomēr ir apkrāpis, piemēram, prece nav atsūtīta vai tās vietā atsūtīts zīmola viltojums, tad ar visiem pierādījumiem, tajā skaitā saraksti ar internetveikalu, ir jādodas uz banku. Pastāv cerība, ka naudu tomēr izdosies atgūt.
“Lielās maksājumu sistēmas, tādas kā VISA, “MaserCard” vai “Amix” nodrošina to, ka karšu sistēma tiek izmantota tikai godprātīgiem mērķiem. Ik pa laikam ir negodprātīgi uzņēmēji, kas tiek pie šīs sistēmas, bet ir veids, kā ar viņiem tikt galā,” atzina Valters Ābele.
Lai cīnītos ar vīrusiem un krāpnieku veikaliem, ieteicams regulāri atjaunināt operētājsistēmu, interneta pārlūka programmu un antivīrusu. Visdrošāk būtu iepirkties visiem labi zināmos internetveikalos.
