4. studija

Kāpēc saules paneļu saražoto elektrību īpašnieks nevar izmantot citos īpašumos?

4. studija

Ceturtā studija

Vai ar māla puķu podu un dažām svecītēm var sasildīties?

VUGD neiesaka veidot internetā redzētās māla podu «krāsniņas» telpu apsildīšanai

Laikapstākļi kļuvuši vēsāki, un sociālajos tīklos parādās arvien vairāk pa pusei nenopietnu pamācību, kā pašu spēkiem piesildīt istabu pirms apkures pieslēgšanas. Piemēram, uzmeistarot savu individuālo "apkures sistēmu", izmantojot māla podu un svecītes. Speciālisti gan brīdina, ka tas nav ne silti, ne droši.  

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Operatīvās pārvaldīšanas nodaļas operatīvais dežurants Agris Šūmanis skaidroja: "Tas ir veids, kādā pilnīgi noteikti nevajadzētu mēģināt savu mājokli apsildīt šajās dienās. Tas ir vispār bīstams veids, kā mēģināt sasildīties. Un to jau norāda statistika. No visiem ugunsgrēkiem, kas mums izceļas, vairāk nekā 60% ir absolūti neuzmanības dēļ. Jūs jau nezināt, kas var notikt nākamajā brīdī, jūs varat pakustināt virsmu, uz kuras visu šo esat sakrāvis. Ja jums mājās ir mazi bērni vai mājdzīvnieki, tas var novest pie ļoti smagām sekām."

Nav arī nekādas garantijas, kurā brīdī sakarsētais māla podiņš var plīst, jo tie jau nav ražoti kā apkures elementi, bet gan vienkārši puķupodi, kuru karstās lauskas var izraisīt ugunsnelaimi.

"Jūs jau nezināsiet, ko tās var izdarīt ar tām svecītēm, kas stāv apakšā, un tad ir vēl briesmīgāks scenārijs, ja jūs tajā brīdī neatrodaties klāt. Tagad ir oktobris, bet mēs jau gaidām Ziemassvētkus. "Uz Adventes vainadziņiem" mēs braucam diezgan bieži decembrī, kad sākas Adventes laiks. Un šis ir vēl bīstamāks veids," norādīja Šūmanis.

Jāatzīst, ka fantāzija cilvēkiem strādā. Taču jāņem vērā, ka šāds māla podiņš sakarsīs un nosacīti sildīs tikai, kamēr degs svecīte, un to galīgi nevar uzskatīt ne par krāsniņu, ne arī par sildelementu.

Tikmēr dabas pētnieks Māris Olte šādu apsildīšanas veidu salīdzina ar plākstera līmēšanu mironim. 

"Uzvilkt labāk biezākas zeķes, nekā čakarēties ar vaļēju liesmu uz atklātas konstrukcijas, kas var sagāzties. Turklāt, tā liesma ir ieturēta kaut kādā alumīnija trauciņā – kaut ko stulbāku ir grūti izdomāt. Varbūt vēl stulbāk būtu, vārot zupu, turēt vāku vaļā, jo tā māja sasils vairāk," atzina Olte.

Tātad nav vērts tērēt naudu, lai iegādātos svecītes un māla podiņus, jo šis sildīšanās veids nav ne drošs, ne arī efektīvs.

Bet ar ko var sasildīties? 

Daudz prātīgāk ir skatīties uz profesionāli izgatavotām elektriskajām sildierīcēm.

Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Toms Lācis norādīja: "Katram sildītājam ir savs veids, kā tas izplata siltumu telpā. Gaisa sildītāji, kur ir ventilators, vai konvekcijas tipa sildītāji, kuriem ir sildelements iekšā, vai eļļas radiatori – tie visi izmanto elektroenerģiju. Abi būs patēriņa ziņā vienādi. Eļļas radiators varbūt patērēs ilgāku laiku, kamēr uzsilda visu šo telpu, bet toties ilgāk tā būs silta. Bet ar konvekcijas tipa vai tiem, kuriem ir ventilatori iekšā, tie straujāk uzsildīs visu telpu, ātrāk to siltumu izplatīs pa visu istabu, bet ar lielāku gaisa apmaiņu arī vairāk šis siltums aizies tālāk uz sienām. Ja mums sienas ir vēsas, ir lieli siltuma zudumi, un, izslēdzot šo sildītāju, uzreiz pazudīs arī siltums no telpas."

Ir arī radiatori, kas darbojas pēc cita principa, – sasilst, izmantojot elektroenerģiju, bet pēc tam siltumu notur ar ķieģeļiem, kas atrodas tajos iekšā.

Vēl ir pieejami infrasarkanie sildītāji, kas sildīs tikai tuvāko priekšmetu. Piemēram, paklājiņš, kas sildīs kājas, vai arī speciāls griestos iemontējams panelis. Jāņem vērā, ka pilnīgi visiem šiem sildītāju veidiem ir vienāds elektroenerģijas patēriņš – viens kilovats apsilda aptuveni 10 kvadrātmetru telpu.

"Ar to arī var nodrošināt siltumu. Tajā brīdī, kad tas ir ieslēgts, atrodoties starojuma zonā, mēs jutīsimies ērti, komfortabli un silti, bet tiklīdz mēs to izslēgsim, arī siltums pazudīs no telpas. Bieži vien tos izmanto vannas istabā; izkāpjot no dušas, kamēr mēs slaukāmies, mēs to ieslēdzam un tas mūs silda," skaidroja Lācis.

Jautāts, kādu sildītāju veidu labāk izmantot, piemēram, divistabu dzīvoklim, Energoefektivitātes centra pārstāvis ieteica eļļas radiatoru.

Savukārt VUGD atgādināja, ka sildierīces, kuras vasaras laikā bijušas kaut kur noglabātas, ļoti iespējams, ir apputējušas.

"Tad, kad mēs tās darbinām pirmās reizes, tad pasekojam līdzi, kā tās darbojas – vai ieslēdzas un atslēdzas, un vai tās ir pietiekami tīras, jo tas arī var būt labs aizdegšanās avots un kalpot par cēloni ugunsgrēkam," uzsvēra VUGD pārstāvis Šūmanis.

Speciālisti iesaka izvēlēties drošas un pārbaudītas sildierīces, bet metodi ar māla podiņu labāk nepielietot, jo mēs nevaram zināt, kurā brīdī karstuma dēļ šis podiņš saplīsīs un vai lauskas neizraisīs ugunsgrēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti