Viktorīna kā hobijs un peļņas avots – Rīgā popularitāti iemantojušas «Prāta spēles»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Rīgā lielu atsaucību guvusi brāļu Edija un Jāņa Začu veidotā viktorīna "Prāta spēles". Ik mēnesi tajā sacenšas vairāk nekā 200 komandu. Brāļiem Začiem viktorīna kļuvusi par hobiju, ar kuru arī var pelnīt naudu.

Darbā dienā, kad notiek kārtējais "Prāta spēļu" raunds, zālē valda liels troksnis. Pie vairākiem galdiem sasēdušās vairāk nekā 20 komandas. Katrā pieci seši cilvēki. Jānis ar Ediju latviski un krieviski nolasa visus jautājumus. Tad aptuveni trīs minūtes ir laiks izdomāt savu variantu un tiek nosauktas pareizās atbildes. Beigās arī katras komandas iegūtie punkti.

Šoreiz Latvijas Radio komanda palika piektajā vietā, kas no vairāk nekā 20 komandām nav slikti. Tomēr citām uzrunātajām komandām ir veicies arī  labāk.

“Pirmkārt, jau tādā draugu lokā tu pavadi laiku, otrs, tāds sportisks azarts rodas. Un liek interesēties par tādām jomām, par kurām neesi interesējies nekad. Un veicies arī ir labi, patreiz mūsu komanda ir otrajā vietā pēc kopvērtējuma,” stāsta komandas bez “Bez Google” dalībnieks.

Prāta spēles notiek jau kopš 2011.gada. Abi brāļi nebija gaidījuši, ka kādā brīdī viktorīna būs tik ļoti apmeklēta. Tomēr nonākšana līdz šādu spēļu rīkošanai ir likumsakarīga. Mājās vienmēr bijis daudz grāmatu, enciklopēdiju, mamma ir ļoti aizrāvusies ar krustvārdu mīklām.

“Šādas spēles ir populārās daudzās valstīs. Ļoti populārās tās ir Lielbritānijā kā “Pub Quiz”. Tad viens restorāns jautāja: „Vai mēs kaut ko tādu varētu?” Mēs uztaisījām, pašiem bija interesanti, un tad sapratām, ka tā ir interesanta lieta, labs hobijs,” stāsta Jānis Začs.

Pirmajā spēlē 2011.gadā bija ieradušās tikai sešas komandas. Šobrīd - to ik mēnesi ir vairāk nekā 200.

Lai gan brāļi to joprojām sauc par hobiju, jāpiemin, ka cilvēku aizraušanās ar erudīcijas spēlēm ir arī veiksmīgs bizness. Piemēram, iepriekšējā kārtā, kurā piedalījās vairāk nekā 250 komandu un kura ilga divas nedēļas, no dalības maksām tika iekasēti vismaz 3000 eiro.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

“To mēs nesaucam par darbu, tas ir hobijs. Jūs runājat par peļņu? Tad jārunā arī par izmaksām, katrai lietai ir savas izmaksas. Es negribu teikt, ka mēs to darām tā, ka mums vispār nekas nepaliek, protams, mums kaut kas sanāk. Bet primārais ir pats pasākums, mēs nekad neesam domājuši, ka primārais ir nauda,” atklāj Jānis.

Tomēr brāļi atzīst, ka lēnām šī kļūst par viņu pamatnodarbošanos — jautājumu domāšana un sagatavošana prasa daudz laika. Lai  jautājumus sagatavotu, ir jāpārbauda katra jautājuma patiesums. Ja tas ir kāds apgalvojums, vai tas ir patiess, vai arī kāds notikums no vēstures  - no kurienes tas nāk.

Faktus pārbauda grāmatās, muzejos un pie jomu profesionāļiem. Tieši tam vajag vissvairāk laika — internetā ir daudz nepatiesas un neprecīzas informācijas, tādēļ tai neuzticas. Jautājumus izdomāt gan neesot grūti.

“Jautājumi ir mums visapkārt. Jūs taču arī ikdienā saskaraties ar daudz interesantām lietām, par kurām jūs domājat, bet kā tas tā? Un tad, meklējot informāciju, jūs atrodat vēl daudz informācijas par vēl visādiem faktiem un lietām. Rezultātā jūs saprotat, ka te jau var uztaisīt veselu kārtu,” stāsta “Prāta spēļu” organizētājs.

Lai gan spēlēt gribētāju skaits palielinās, viktorīnas organizētāji stāsta, ka balvas iespaidīgākas nekļūs. Šobrīd godalgotās vietas saņem saldumus, bet pirmā arī kādu atspirdzinošu dzērienu.

Ja balvas būtu lielākas, cilvēki sāktu krāpties, domā organizatori, un spēle vairs nebūs izklaidējošs vakars, bet gan vēlēšanās uzvarēt par katru cenu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti