Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis uzsvēra: "Jāsāk pašiem savā dzīvoklī, jāpaskatās, kas ir ar radiatoriem. Ja radiatori ar kaut ko aizklāti, ja viņos sakrājušies putekļi, – vēlams iztīrīt. Protams, [vajag] padomāt par logiem; logi ir viens no galvenajiem veidiem, kā ienāk aukstums iekšā. Tātad paskatīties blīvējumu, gumijas; varbūt var nomainīt, varbūt vienkārši aizlīmēt."
Ja jūtat, ka vēss, nav pat jāmeklē dārga aparatūra, lai noteiktu, pa kurām plaisām mājās ienāk nevēlamais aukstums.
Latvijas Universitātes (LU) Multifizikālo procesu laboratorijas vadītājs Dr.Phys. Andris Jakovičs pamācīja: "Mums ir dots tāds instruments kā mūsu pirksts. It sevišķi, ja samitrināts, tas ļoti jūtīgi uztver jebkuru gaisa plūsmu, un mēs paši bez finansiāliem izdevumiem varam pārbaudīt savus logu rāmjus, apdares un citas vietas, kur potenciāli varētu būt nekontrolēta dabas mātes dotā gaisa plūsma. Ja tādu atrodat, tad vajadzētu padomāt, kā varbūt ar sentēvu metodēm, logu aizlīmējot vai citādi blīvējot, šo nekontrolējamo plūsmu novērst."
Tāpat būtisks ir ieteikums neiesprostot radiatorus aiz bieziem aizkariem un mēbelēm, jo tad telpa nesaņems to siltuma daudzumu, ko tie var dot.
"Un, ja jums ir daudzstāvu māja, kur ar šo radiatoru un hidrauliskās sistēmas balansēšanu var būt problēmas, tad jūsu nesaņemtais siltums aizies pie kaimiņa," piebilda Jakovičs.
Tāpat var padomāt par speciālas folijas pielīmēšanu aiz radiatora, kas atstaros siltumu un novērsīs tā noplūdi. "Ja noliek aiz radiatora, ir tādas folijas ar nelielu siltuma izolāciju, tās efektīvi to siltumu raida istabas virzienā, nevis silda mājas ārsienu," skaidroja Beikmanis.
Ietaupīt varam, arī pievēršot uzmanību logiem.
Jakovičs skaidroja, ka logu piesegšana diennakts tumšajās un aukstajās stundās var būt efektīva, tikai jāatceras, ka nedrīkst aizsegt sildķermeni. Savukārt dienā jācenšas ielaist telpā pēc iespējas vairāk saules starojuma, jo tas gan atnesīs siltumu, gan daļēji novērsīs pelējuma riskus ziemā.
Arī tiem, kuriem patīk vēdināt telpas, jāielāgo, ka aukstā laikā to nevajag darīt ilgstoši.
"Vēdināt vajag noteikti, jo mēs ar elpu izdalām gan ogļskābo gāzi, gan arī ļoti daudz ūdens. Tas viss ir jāaiztransportē projām, bet to var panākt, 5 vai 10 minūtes ventilējot, nevis stundu," sacīja Jakovičs.
Kā norādīja speciālisti, pavisam no vēdināšanas noteikti nevajadzētu atteikties, jo, gatavojot ēst un mazgājot veļu, gaisa mitrums dzīvoklī paaugstinās, bet mitru gaisu ir grūtāk uzsildīt.
Lielāki ieguldījumi
Viens no risinājumiem ir nosiltināt savas mājas. Bet ne jau visiem ir tāda iespēja, it īpaši daudzdzīvokļu mājās, kur iedzīvotājiem jāsadzīvo ar ārsienām, tāpēc ir risinājumi siltināt no iekšpuses, bet te gan jāņem vērā speciālista padomi.
"Saprātīgi ar nelielu materiāla slāņa biezumu, kas protams ir apdarīts ar kādu finiša materiālu, teiksim, kaut vai ģipškartonu – to darīt var, bet tam slānim jābūt pietiekami plānam un, protams, tur vajadzētu palūgt kādu speciālistu to novērtēt. Tām īpašībām jābūt tādām, lai tā saucamais "rasas punkts" – tur, kur ūdens kondensējas, – nebūtu tā siltumizolācijas slāņa iekšpusē vai starpslānī starp pamatsienu; tad viņš iegūs sēnītes," sacīja Jakovičs.
Bet ko iesākt mājokļos, kur uzstādītas savas apkures sistēmas un šķiet, ka energoresursu cenas jau ir neadekvātas un nesamaksājamas? Mainīt vai mēģināt citas alternatīvas?
Apkures speciālists Jānis Grašs stāstīja: "Šībrīža labākā versija būtu likt siltumsūkni un saules paneļus. Tas, protams, no ieguldījuma viedokļa, ir viens no dārgajiem pasākumiem, bet visi jau tomēr domā par ilgtermiņu, un ilgtermiņā tas noteikti būs vislētākais apsildīšanās veids. Ja ir jau esošs gāzes katls, tad vai nu liek klāt malkas katlu, un attiecīgi tad ir gan jākurina, gan jātīra, gan jāgādā malka – tas būs vesels process. Tas nebūs tik vienkārši, kā ar gāzes katlu – nospiež podziņu un aizmirst."
Tā kā malkas, granulu un brikešu cenas šobrīd skrien "kosmosā", tad viens no risinājumiem, kurā gan būs jāiegulda līdzekļi, bet ilgtermiņā atmaksāsies, ir akumulācijas tvertnes, kurās var uzsildīt ūdeni ilgākam laikam savai apkures sistēmai.
Grašs minēja piemēru: "Paziņa uztaisījis pagrabā akumulācijas tvertnes uz 200 kvadrātmetru māju, un viņš kurina vienreiz nedēļā ar malku. Viņš vienreiz nedēļā uzkurina 10 tonnas karsta ūdens un nedēļu māja sildās no tām 10 tonnām, svētdiena viņam bija vienkārši kurināšanas diena. Arī tādi risinājumi ir iespējami."
