Pirms kāda laika plašu sabiedrības uzmanību izpelnījas modes dizainera Ginta Budes atklātā vēstule ASV prezidentam Barakam Obamam. Diemžēl raidījumam ''4. studija'' neizdevās noskaidrot, vai Obama jel kā uz šo vēstuli reaģēja, tāpēc ''4.studija'' devās uz Latvijas Valsts prezidenta kanceleju noskaidrot, par ko citi sūdzas mūsu prezidentam.
„Privātpersonas raksta tiešām ļoti daudz. Kopumā prezidenta kanceleja gadā saņem vairākus tūkstošus vēstuļu: gan no fiziskām, gan no juridiskām personām un organizācijām,” stāsta Valsts prezidenta pārstāvis Jānis Siksnis.
„Lielākoties tās ir nevis sūdzības, bet informējoši negadījumi cilvēka dzīvē, kas ir saistīti bieži vien ar konkrētu sadzīvisku situāciju. Piemēram, kaimiņš uzvedas kaut kā tā, un man tas traucē. Bet bieži vien tās ir ļoti nopietnas lietas, kas ir saistītas ar konkrētiem likumiem un to piemērošanu vai noteikumiem pašvaldību darbā. Tad cilvēki vērsās pie prezidenta ar lūgumu palīdzēt,” pauž Siksnis.
Prezidents nav vienīgais, kuram iedzīvotāji sūdzas. Arī Tiesībsarga birojs ik gadu saņem vairākus tūkstošus vēstuļu.
Lielākā daļa sūdzību tiesībsargam ir ļoti pamatotas un nopietnas, taču arī šķietami amizantie iesniegumi reizēm atklāj problēmas.
„Viens piemērs, kas parādīja: it kā liekas - par ko cilvēks tagad sūdzas - par caurām zeķēm. Tā ir vēstule no ieslodzījuma vietas, un viņš sūdzas, ka viņam ir cauras zeķes, jo cietums nenodrošina [jaunas]. Viņš tās zeķes mums atsūta,” saka Latvijas Republikas tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa.
„Tiešām liekas - nestandarta pieteikums, nestandarta pielikums vēstulei - šīs caurās zeķes. Bet šī situācija izgaismoja reālu problēmu. Šim cietumniekam nebija zeķu. (..) Tā kā mēs redzam, ka it kā caur mazu situāciju var atrisināt problēmas,” saka Siliņa.
Dažkārt tiesībsargam nākas saņemt arī ļoti savādus iesniegumus ar dīvainiem pielikumiem. „Lai pierādītu to, ka ir žurkas vai peles, mūsu kolēģi ir saņēmuši iesniegumus ar žurku vai peļu astīšu pielikumu. Ir bijuši gadījumi, kur cietumnieki uzskata, ka izsniedz nekvalitatīvu pārtiku, un tad mums atsūta plovu. Vēstulē plovs, lai mēs veicam ekspertīzi,” atminas Siliņa.
Savukārt Satversmes tiesā (ST) ar iesniegumiem ik gadu vēršas ap 200 cilvēku, tomēr liela daļa no sūdzībām nav ST kompetencē. „Liela daļa no tādiem pieteikumiem ir iesniegumi no cilvēkiem, kuri sūdzas par tiesu nolēmumiem, tiesnešu, prokuroru, izmeklētāju rīcību, kuri pauž savu neapmierinātību, piemēram, ar augstajiem komunālo maksājumu summām, arī par kārtību, kādā šie maksājumi tiek aprēķināti,” stāsta ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš. „Vēl, piemēram, vispār kopumā par situāciju valstī. Cilvēki uzskata, ka ST šai ziņā varētu būt kāds problēmu risinātājs, no vienas puses, jāteic, ka cilvēki uzticas, un tas ir labi, bet, no otras puses, katrai iestādei ir sava kompetence, un tai jāstrādā savas kompetences ietvaros,” norāda Laviņš.
Uz visām šīm vēstulēm, sūdzībām un iesniegumiem arī tiek atbildēts. Kādu no sev adresētajām vēstulēm izlasa arī pats Valsts prezidents.
„Lai ko arī viņi jautātu, uz visām šīm vēstulēm ir jāatbild, un tā nevar būt atbilde – „Es negribu neko skaidrot, ko jūs te uzdodat!” Mums ir juridiski jāpamato sava atbilde. Reizēm, kā es minēju, šajās vēstulēs ir arī racionālais grauds,” uzsver Siliņa.
Arī Valsts prezidenta kanceleja izlasa visas vēstules. „[Prezidents] noteikti lasa. Visas noteikti nevar izlasīt, tāpēc ir padomnieku korpuss, kas ir kā filtrs un atlasa to, kur varbūt tiešām tās problēmas nav tik milzīgas, lai pats prezidents iesaistītos personīgi. Bet, jā, noteikti ir vēstules, kuras izlasa arī pats prezidents,” par praksi prezidenta kancelejā stāsta Siksnis.
Daudzas problēmas tomēr tiek sadzirdētas, un, kas zina, varbūt pat Obama kādu latviešu sūtītu vēstuli kādreiz arī sadzirdēs.
