Pārvietošanās ar divriteni Latvijā kļūst aizvien populārāka, vismaz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju labprāt brauc ar riteni. Turklāt galvaspilsētā pēdējos gados tieši vasaras mēnešos velosipēdistu skaits ir gandrīz vai tāds pats kā gājēju daudzums.
Tāpat kā aug velobraucēju skaits, aug arī garnadžu apetīte tos zagt. Piemēram, 2020. gadā tika nozagti vairāk nekā 2600 divriteņi, bet 2021. gadā – gandrīz divi tūkstoši, stāstīja Sanda Gailāne.
“Visbiežāk velosipēdi tiek zagti no māju kāpņutelpām, un, piemēram, 2021. gadā tie bija 35% no visām zādzībām. No kāpņu telpām visbiežāk zog ziemā, bet, pieaugot siltajam laikam, aizvien vairāk parādās zādzības arī no ārtelpām, un tās 2021. gadā bija 21% no kopējā zādzību skaita,” skaidroja policijas pārstāve.
Viena no cilvēku visbiežāk pieļautajām kļūdām ir divriteni atstāt kāpņu telpā vai pagrabā un paļauties uz to, ka braucamrīks ir novietots drošā vietā – aiz slēgtām durvīm.
Policijas pārstāve norādīja, ka šī sajūta ir maldīga. Velosipēdu vislabāk ir turēt dzīvoklī vai slēgtā garāžā.
Taču arī šādā gadījumā jāpievērš papildu uzmanība tā drošībai. “Garāžā būs varbūt signalizācija vai kāpņutelpā var pieslēgt ar kādu stiprāku slēdzeni. Un slēdzene arī ir jāizvēlas droša,” piebilda policijas pārstāve.
Tikmēr sabiedriskās vietās drošāk riteni būs atstāt drošības kameru priekšā vai tur, kur ir lielāka cilvēku plūsma, klāstīja Gailāne.
Daļu zagto velosipēdu pārdod caur sludinājumiem, daļu – izjauc pa detaļām, bet vēl daļu zagto braucamrīku uzglabā un realizē vien pēc kāda laika. Atrastos divriteņus likumsargiem gan ne vienmēr ir tik vienkārši nodot atpakaļ īpašnieku rokās, un iemesli tam var būt dažādi.
Valsts policijas pārstāve atklāja, ka dažkārt divriteņu īpašnieki pat nespēj raksturot to, kādā krāsā ir braucamrīks. Turklāt ne vienmēr cilvēkiem ir pieejams apliecinājums tam, ka atrastā manta viņam ir piederējusi.
Tāpēc pirmais, ar ko jāsāk, – savs braucamais ir jānofotografē un tad tas jāreģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datu bāzē.
“Reģistrējot velosipēdu, mēs piefiksējam visas īpašās pazīmes – rāmja numuru, krāsu, modeli un arī ievietojam fotogrāfiju. Šādā veidā tas viss ir piefiksēts. Tas viss glabājās vienā noteiktā vietā, un, ja velosipēds tiek nozagts, mēs varēsim uzreiz policijai iesniegt šos datus no CSDD datubāzes,” pauda Gailāne.
Viņa arī piebilda, ka nereti problēmas rada divriteņiem noskrāpēti rāmja numuri, tāpēc tajā brīdī, kad tiek veikta velosipēda iegāde, šādus braucamrīkus nevajadzētu pirkt.
Vēl, pērkot divriteni, eksperte mudināja tā rāmja numuru pārbaudīt CSDD sistēmā, kur sadaļā “Darbības ar transportlīdzekļiem” ir iespējams pārbaudīt, vai tas Latvijā nav reģistrēts kā zagts.
Viņa arī minēja, ka visu informāciju par garnadžiem atsavinātajām zagtajām mantām, tostarp arī velosipēdiem, var atrast Valsts policijas mājaslapas sadaļā “Atrastās mantas”, bet apliecināt divriteņa piederību var ar pirkuma čekiem, velosipēda pasi vai CSDD datu bāzē iepriekš veikto braucamrīka reģistrāciju.
