Cēsu novada Līvu ciemā turpina izbūvēt veloceliņu, kas jau labu gabalu iet caur ciemu, taču tagad tiks pagarināts līdz valsts nozīmes ceļam. Gar šoseju tas savienos šo piepilsētas apdzīvoto vietu ar Cēsīm. Šo jaunumu Māris uzzinājis no veloceliņa projektētāja, kuram jāsaskaņo projekts ar piegulošo zemju īpašniekiem.
"[Tas], kas man bija pārsteigums šajā sarunā, ka viņš apgalvoja, ka šis celiņš tiek projektēts uz pašvaldības zemes, kas ir seši metri no pašvaldības ceļa, kas man bija jaunums," atzina zemes īpašnieks Māris Kaldavs. "Pirms gada, kad bija runa ar pašvaldību par robežu, kad atjaunoja asfaltu, tad robeža bija tikai metru no ceļa braucamās daļas. Tagad – nez pa kuru laiku – robeža ir pavirzījusies sešus metrus no asfalta malas, bet mani par to neviens pat nav informējis."
Mārim rokās ir dokuments: zemes robežu plāns, ko parakstījis tas pats mērnieks, kurš šobrīd ir pašvaldības zemes ierīkotājs. Tagad viņš apgalvojot kaut ko pavisam citu, nekā teikts viņa paša parakstītajā dokumentā pirms 22 gadiem.
"Viņš saka to, ka kupicām šobrīd nav nozīmes, ka tām ir informatīva nozīme, ka kaut kur tur ir mana zeme," sarunu ar mērnieku atstāstīja Māris.
"Man skaidroja, ka zeme 2000. gadā tika ierādīta atbilstoši to laiku normatīviem – saliekot pa stūriem kupicas. Un ka zeme skaitās starp tām kupicām. Bet pēc mūsdienu tehnoloģijām esot cita pieeja, un kupicām vairs neesot saistoša nozīme."
Māris ir atracis sniegu virs divām kupicām un aptuveni aprēķinājis zemes platību, kas pēc pašvaldības pārstāvja un projektētāja vārdiem, viņam vairs nepiederot. "Kupicas vieta ir šeit. Norakta vienkārši praktisku apsvērumu dēļ, lai ar traktoru var pārpļaut pāri, un iesēdinātais akmens ir kupicas vietā. Tātad no turienes līdz šejienei ir apmēram 300 metri, nāk klāt 5 metri, tie sanāk 1500 kvadrātmetri, ko pašvaldība ir paņēmusi sev, mani par to pat nepainformējot."
Valsts zemes dienestā kategoriski noliedz apgalvojumu, ka kupicas būtu uzskatāmas par kaut ko arhaisku un šobrīd vairs neaktuālu.
"Kupicas vienmēr ir ņemamas vērā," uzsvēra Valsts zemes dienesta Mērniecības un zemes pārvaldības veicināšanas departamenta direktore Judīte Mierkalne. "Un to, vai tā kupica ir pareizā vai nepareizā vietā nolikta, – to noteikt var tikai mērnieks. Primāri mērniekam noteicošais ir šis zemes robežu plāns, kurā visas kupicas ir uzrādītas."
Lai 1990. gados paātrinātu Zemes reformas norisi, tika vienkāršotas zemes uzmērīšanas metodes. Tas nozīmē, ka var mainīties kopējās platības precizitāte.
"Piemēram, tas nozīmē, ka 1 hektāra vietā var būt 0,9 vai otrādi – 1,1 hektārs. Tas nozīmē precizitāti. Tas nenozīmē, ka var bīdīties robežas," skaidroja Mierkalne.
Aprobežojumi "Ceriņu" īpašuma zemes robežu plānā ir minēti elektrisko tīklu gaisvadu līnija un Gaujas Nacionālā parka teritorija. Cēsu novada Amatas apvienības pārvaldē skaidroja, ka, visticamāk, notikusi komunikācijas kļūda starp zemes īpašnieku un pašvaldības zemes ierīkotāju un projektētāju. Tā saucamās "sarkanās līnijas" Māra īpašumā nav ierakstītas tādēļ, ka ar šodienas metodēm nav uzmērīts ne pašvaldības ceļš, ne Māra īpašums. Veloceliņš tiek projektēts likumā noteiktajā ceļa piegulošajā joslā.
"Ceļa nodalījuma josla tiek noteikta no ceļa vidusass 9,5 metru platumā līdz katram no īpašniekiem," uzsvēra Cēsu novada Amatas apvienības pārvaldes vadītāja p.i. Elita Eglīte.
Pārvaldes vadītāja piekrita, ka, lai nerastos šādi pārpratumi, loģiski būtu – vispirms uzmērīt ceļu un pēc tam tikai uzsākt dažādu projektu realizāciju, taču – visa pašvaldības ceļa uzmērīšana šobrīd nav finansiāli iespējama. Tāpēc tiek izmantots fakts, ka vairāki privātīpašnieki savu zemi ir uzmērījuši, un "sarkanās līnijas", kas norāda ceļam piegulošo joslu, viņu plānos ir atzīmētas. Arī Māris ir gatavs saukt mērnieku un principā atbalsta veloceliņa izbūvi.
"Protams, nav nekādu iebildumu, ja viss notiek juridiski korekti, atbilstoši pastāvošai likumdošanai," piekrita Māris. "Mana zeme ir kļuvusi par pašvaldības zemi, mani par to pat nepainformējot, jo pagājušajā gadā bija vienas robežas, ko atzina pašvaldība, bet šogad jau tās ir citas robežas."
Kāpēc pērn, kad tika asfaltēts ceļš, pašvaldība par ceļa piegulošo joslu Mārim neko neminēja, pārvaldes vadītājai vienīgā atbilde – ka īpašnieks vēlējies par daudz. Pašvaldībai neesot jāasfaltē viss privātīpašnieka iebraucamais ceļš. Visu šodienas nesaprašanos Eglītes kundze dēvē par emocionālu strīdu.
"Es domāju, ka situācija, kādā dzīvo šis īpašnieks, ir brīnišķīga. Viņš dzīvo pie svaigi asfaltēta ceļa, nākotnē dzīvos arī pie veloceliņa, gājēju celiņa. Man liekas, ka šīs ir tikai tādas komunikācijas problēmas," uzskata Eglīte.
